Meiteņu dižsardzene (Macrolepiota nympharum)

Meiteņu dižsardzene Macrolepiota nympharum (syn. M. puellaris)/Leucoagaricus nympharum.

Neliela lapiņsēne (cepurītes diametrs 5-8 cm, kātiņa garums līdz 15 cm), kurai uz baltās cepurītes arī zvīņas ir baltas, turklāt trijstūra formas, ar uzliektiem galiem. Lapiņas ar laiku viegli sārtojas. Aug rudens pusē zem skujukokiem (reizēm uz skudrupūžņiem). Ļoti reta, aizsargājama. Ēdama.

Mūsdienās no dižsardzeņu ģints (Macrolepiota) pārcelta uz sārtsporeņu ģinti (Leucoagaricus), atbilstoši sporu krāsai un dažām citām īpašībām. Attiecīgi ir mainījies sugas latīniskais nosaukums (jaunais dots pēc slīpsvītras). Taču latviskais nosaukums joprojām tiek saglabāts vecais.

Meiteņu dižsardzenei lapiņas sākumā ir baltas, bet vēlāk viegli sārtojas. Gredzens ap kātiņu, gluži kā citām dižsardzenēm, ir kustināms – pabīdāms gan augšup, gan lejup.

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Vilis Lūkins 1972. gadā Talsu novada Laucienes pagastā pie Šķēdes. Vēlāk atrasta arī vairāk nekā 10 citās vietās.
www.senes.lv

Cepurīte
5-8 cm plata, sākumā olveida, vēlāk zvanveida, beidzot izpletusies, balta, vidū gluda, virsmiziņa saplaisā baltās, trīsstūrainās, šķiedrainās zvīņās ar atliektiem galiem, mīkstums balts, ar vāju rutku smaržu un patīkamu garšu.

Lapiņas
sākumā baltas, vēlāk iesārtas, iespiedumu vietās kļūst brūnganas, ciešas, brīvas.

Kātiņš
7-15 cm garš, 1-2 cm resns, augšdaļā tievāks, sākumā netīri balts, vēlāk brūngans, pie pamata ar bumbuļveida paresninājumu, gredzens robains, kustīgs.

Sporas
gludas, olveida, baltas, masā iesārtas, 7-10 x 5-6 μm, ar lielām dīgšanas atverēm.

Trofiskā grupa:
Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.

Biotopi:
Skuju koku un jauktos mežos.

Īpašas norādes:
Ēdama. Aizsargājama.
www.latvijasdaba.lv

http://www.senes.lv/species/macrolepiota_nympharum.htm