Medus

Medus

Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.

Medus veidošanās
Nektāru bites atrod pēc ziedu krāsas, formas un smaržas. No tālienes bites orientējas pēc krāsas un formas, bet tuvumā — pēc smaržas. Ja reizē zied vairāki nektāraugi, bites vispirms izmanto tos, kam nektārā lielāka cukura koncentrācija un kas vieglāk pieejami. Labā laikā katra bite dienā izlido 9—10 reizes, izlidojums ilgst apmēram stundu un katrā lidojumā stropā pārnes 30—40mg nektāra vai 8-15 mg putekšņu. Lai savāktu 1 kg medus no liepām, ir nepieciešami 25000 bišu izlidojumu. Vācot nektāru no augiem, kas to izdala mazāk, 1 kg medus savākšanai nepieciešami pat 100—120 tūkstoši bišu izlidojumu. 19 dienās viena spēcīgas saimes bite no liepām var savākt 900—950 mg nektāra. No viena zieda bite nektāru savāc 5—12 sekundēs, nektāra novietošana stropā — 15 minūtes. Nektāru bites uzsūc savā guzā. Kad tā pilna, bite atgriežas stropā. Nektāra pārstrādes procesā bite daudzkārt, pat līdz 200 reizes, izlaiž no medus guzas uz snuķīša nektāra pilienu un norij atpakaļ. Šajā procesā notiek saharozes pārvēršanās glikozē un fruktozē un medus piesātinās ar fermentiem, vitamīniem, bioloģiski aktīvām vielām, kas nāk no bites medus guzas. Pārstrādāto nektāru bites ielej kāru šūnās, nogatavina un aizvāko. Medus nogatavināšana ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām.

Medus ķīmiskais sastāvs
Medus ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no ievāktā nektāra, klimatiskajiem apstākļiem, bišu rases utt. No cukuriem medū visvairāk ir glikoze, fruktoze un saharoze, bet sastopama arī maltoze, melicitoze un citi cukuri. Jo vairāk medū fruktozes, jo sliktāk tas kristalizējas. No minerālvielām medū konstatēti 37 pelnu elementi. Sevišķi daudz medū ir kālija, fosfora, kalcija, hlora, sēra, nātrija un magnija. No mikroelementiem medū ir dzelzs, mangāns, varš un kobalts. Viršu medū daudz magnija, mangāna un vara. Lapu medū minerālvielu ir vairāk nekā ziedu medū. Medū konstatēti fermenti invertāze, amilāze, diastāze, fosfatāze, katalāze, lipāze. Medū sastopamas 23 brīvās aminoskābes (1 g medus 400—1000 jig). Visvairāk ir prolīna un fenilalanīna, tad seko asparagīnskābe, glutamīnskābe un tirozīns. Medū galvenokārt ir B grupas vitamīni (Bi, B2, B3, B6, PP, H), arī A, C un E vitamīns. D vitamīns nav konstatēts. Vēl medus satur dekstrīnus — cietes skaldproduktus, kas šķīst ūdenī un kavē medus kristalizēšanos. Medus sastāvs (procentos):

• Glikoze (vīnogu cukurs) līdz 35%
• Fruktoze (augļu cukurs) 35—38%
• Saharoze līdz 7%
• Citi cukuri 9%
• Ūdens 17%
• Minerālvielas 0,17%
• Citas vielas 3,38%

Fizikālās īpašības
Medus fizikālās īpašības atkarīgas no medus izcelsmes gatavības pakāpes un iegūšanas veida. Medus ārējās pazīmes ir krāsa, garša un konsistence. Krāsa medum var būt no baltas, dažādiem dzelteniem toņiem līdz brūnai vai tumši brūnai. Tā atkarīga no medus ieguves avota, t.i. no augiem, no kuriem iegūts nektārs, kā arī no auga nektāriju sekrēcijas. Jo vairāk un intensīvāk izdalās nektārs, jo tas ir gaišāks. Arī pavasara medus ir gaišāks. Medus krāsu ietekmē arī temperatūra — medu karsējot tas kļūst tumšāks, jo ilgāk un augstākā temperatūrā medu karsē, jo tumšāks tas kļūst. Smarža un garša medum ir no maigas, tikko jūtamas līdz asai, specifiskai. Gaišākas krāsas medum ir vājāka smarža un maigāka garša. Konsistence atkarīga no medus sastāva un temperatūras. Medus ir stīgrs, sīrupveidīgs, no karotes tas nelīst, bet, karoti griežot, tinas ap to. Stigrība atkarīga no ūdens satura medū un no tā, no kādiem augiem medus iegūts. Medu pēc konsistences iedala 5 grupās:

• ļoti šķidrs (baltā amoliņa, āboliņu medus),
• šķidrs (liepu, griķu, rapša medus),
• biezs (cūkpieņu, esparsetes medus),
• ļoti biezs, lipīgs (lapu medus),
• recekļveida (viršu medus)

Ilgi glabājot medu, tas kristalizējas. Par medus kristalizēšanos sauc tā pārvēršanos no šķidra, sīrupveidīga stāvokļa cietā, kristāliskā. Tas ir fizikāls process. Kristalizēšanās procesā medus ķīmiskais sastāvs un uztura vērtība nemainās. Medū esošie cukuri — glikoze, saharoze, melicitoze — veido kristālus, bet fruktoze nekristalizējas un paliek šķidrā veidā. Kristalizācijas ātrums atkarīgs no medus ķīmiskā sastāva, temperatūras un ūdens satura. Jo vairāk medū ir glikozes un mazāk fruktozes, jo ātrāk medus sakristalizējas. Kristalizēšanās gaitu ietekmē arī temperatūra - visātrāk kristalizējas 13—14°C glabāts medus. Tāpat krasas temperatūras svārstības veicina kristalizēšanos. Kristalizēšanos ietekmē arī pirmkristālu daudzums medū, tāpēc to var paātrināt, ja medū iemaisa sakristalizētu medu. Pēc izveidojušos cukuru kristālu lieluma izšķir 3 kristalizācijas veidus:

• rupjgraudainu (kristāli lielāki par 0,5 mm),
• smalkgraudainu (kristāli mazāki par 0,5 mm, bet vēl saredzami),
• taukveida (kristāli nav saredzami).

Lai novērstu medus kristalizāciju vai izkausētu sakristalizētu medu, to silda līdz 40—45 °C temperatūrai. Karsējot medu temperatūrā kas augstāka augstākā par 55 °C izzūd vitamīni un fermenti. Uzvārot medu, notiek arī cukuru pārveidošanās, tie karamelizējas.
lv.wikipedia.org

Medus ir vērtīgs gan kā uztura produkts, gan kā teicams ārstniecības līdzeklis dažādu slimību ārstēšanai. Mūsdienās tiek pētītas medus antimikrobās un brūču dziedēšanas īpašības. Pirms tika atklātas antibiotikas, ārsti brūces mēdza apziest ar medu.

Medu iekšķīgi lieto aknu un žultsceļu (ciroze, vīrushepatīts u. c) slimību ārstēšanā, aterosklerozes, gastrīta, saaukstēšanās slimību (bronhīta, laringīta), un vīrusu infekciju slimību, vēža, sirds un asinsvadu  sistēmas slimību, ārstēšanā un organisma vispārējai spēcināšanai. Ārīgi medu lieto acu slimību ārstēšanā (Medu atšķaida ar vārītu ūdeni attiecībās 1 : 3 un pilina acīs pa 2 pilieniem 3 reizes dienā. Ārstējot bronhītu, laringītu, mutes gļotādas iekaisumu (angīnu, faringītu u. c.) medu sūkā, lieto inhalācijās (ilgums 15 – 20 minūtes), un ar to skalo (ņem 1 ēdamkaroti medus uz 1 glāzi silta ūdens, skalo vairākas reizes dienā. Ar medu ārīgi ārstē ilgstoši nedzīstošas brūces un čūlas un ekzēmu, lietojot medus apsējus, mainot tos 1 – 2 reizes dienā. Ārstējot iesnas un deguna blakus dobumu iekaisumus ņem medu un biešu sulu attiecībās 1 : 2 un pilina degunā pa 2 – 3 pilieniem vairākas reizes dienā.

Pieaugušajiem cilvēkiem diennakts medus deva ir 50 – 100 g, un to labāk lieto atšķaidītu ar ūdeni, dārzeņu sulām vai augļiem.

Medus
Medus ir produkts, kuru bites ražo no ziedos iegūtā nektāra. Bites nektāru ievāc no visdažādākajiem ziediem. Ievākto nektāru bites pārnes stropā, kur to, ar snuķīša palīdzību, ievieto šūniņās. Šī procesa laikā medum bites medum pievieno dažādas bioloģiski aktīvas vielas — fermentus, vitamīnus u.c. Turpmākajā procesā citas bites ar spārniņu palīdzību vēdina, lai ātrāk izgarotu liekais mitrums. Pēc tam bites šūnas aizvāko. Medus nogatavināšanai vidēji nepieciešamas 2 nedēļas. Pēc tam biškopis no stropa izņem rāmjus ar medu, tos atvāko un izsviež vai izspiež medu, kuru attiecīgi fasē.

1.Medus sastāvs
Medus ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no dažādiem faktoriem — gadalaika, laika apstākļiem, botāniskās daudzveidības un citiem apstākļiem. Dabisks ziedu medus satur glikozi, fruktozi (līdz 80 %), ūdeni — 16—20 %, saharozi, dekstrīnus, fermentus, vitamīnus, fenola tipa savienojumus, minerālvielas, aminoskābes un citas organiskās skābes. Uzskata, ka vitamīnu avots medū ir ziedputekšņi.

2.Medus īpašības
Medu var iedalīt vairākās grupās pēc dažādām īpašībām:
· pēc botāniskās izcelsmes ( no kādiem augiem ievākts nektārs) — liepu ziedu medus, viršu ziedu, rapša ziedu medus, griķu ziedu medus, facēlijas ziedu u.c.
· pēc ievākšanas vietas — meža ziedu, pļavas ziedu
· pēc iegūšanas veida — izsviests medus, izspiests medus, šūnu medus (sekciju medus).
· pēc konsistences — šķidrs, krēmveida, putotais, želejveida ( viršu ziedu medus), ciets (sakristalizējies medus).
Dabiskais medus var būt dažādās krāsās — no pavisam gaiši dzeltena, līdz gandrīz melnai krāsai. Gaišs medus parasti ir no pavasarī ziedošajiem augļu kokiem, no liepu, āboliņa, amoliņa ziediem. Tumšāks jeb dzintarkrāsas medus parasti ir dažādu ziedu medum, pļavas ziedu medum. Ar vairāk vai mazāk izteiktu brūnu nokrāsu ir meža ziedu medus, viršu ziedu medus. Tumši brūns līdz pat melnai krāsai mēdz būt griķu ziedu medus.

Medus krāsu nosaka tajā esošie fenola tipa savienojumi, kuriem piemīt antioksidantu īpašības. Jo tumšāks medus, jo tajā vairāk vielas ar antioksidantu un antibakteriālu iedarbību. Tumšo krāsu dod arī medū esošās minerālvielas.

Svaigi ievākts ziedu medus ir ļoti šķidrs. Atkarībā no medus botāniskās izcelsmes tas sakristalizējas. Viena medus šķirne sakristalizēsies ātrāk, cita lēnāk. Vislēnāk kristalizējas viršu ziedu medus. Tam raksturīga želejveida konsistence. Viršu ziedu medum sakristalizēties neļauj tajā esošie koloīdi, daļiņas, kas atgrūžas viena no otras, tā neļaujot veidot vienmērīgus cukura kristālus. Medus šķirnēm ar augstu koloīdu saturu (viršu medus, griķu medus) var būt novērojama pastiprināta putu veidošanās.

Cik dažādas medus šķirnes, tik dažādas būs arī dažādo medus šķirņu un veidu garšas. Pat viena biškopja ievāktais medus dažādās sezonās, gadalaikos, laika apstākļos atšķirsies pēc garšas. Tas ir tikai normāli, ka dažādu biškopju piedāvātais dažādu ziedu medus, pat monoflorais, piemēram, liepu ziedu, griķu ziedu medus pēc garšas atšķirsies. Tas skaidrojams, gan ar atšķirīgiem laika apstākļiem dažādos reģionos, piemēram,. mitrā laikā nektārs būs vājāks, atšķaidījies. Pārāk karstā laikā tas būs maz, bet koncentrētāks.

3. Medus lietošana
Medu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi.
Iekšķīgi medu lieto kā ēdienu saldinātāju. Tomēr, medus ir ne tikai pārtikas produkts. To plaši lieto arī tautas medicīnā.
Saaukstēšanās gadījumā, pēc ēšanas vēlams nosūkāt kādu karoti medus. Tas atvieglos simptomus un palīdzēs mazināt iekaisumu. Gremošanas trakta iekaisumu gadījumos medu ieteicams lietot pirms ēšanas.

Medu iekšķīgi lieto kā dažādu uztura bagātinātāju sastāvdaļu. Katrs būs dzirdējis par tādu pretgripas tautas līdzekli, kas sastāv no ķiplokiem, dzērvenēm un medus. Pašlaik, kad pieaug dažādu eksotisku augļu pieejamība, medu gatavo arī ar ingveru, dažādām garšvielām, citroniem u.c.

Ārīgi medu lieto pirtī ādas attīrīšanai un barošanai; komprešu veidā, kā arī vietējo aplikāciju veidā. Ārvalstu zinātnieki ir izpētījuši, ka uz dažādām brūcēm īpaši labvēlīgi iedarbojas griķu ziedu medus. Medu izmantojot kā apliekamo, tas regulāri jāmaina. Brūču dziedēšanā un attīrīšanā liela nozīme ir augstajai cukuru koncentrācijai medū, samērā lielajam skābumam, kas neļauj attīstīties nelabvēlīgām baktērijām.

4. Medus uzglabāšana
Lai medus pēc iespējas saglabātu savas labās īpašības, tas ir pareizi jāuzglabā. Medu vislabāk glabāt kārtīgi noslēdzamos stikla vai pārtikas plastmasas traukos. Ilgstošai glabāšanai jāizvēlas tumšāka un vēsāka vieta. Jāizvairās no medus turēšanas tiešā saules gaismā; jāsargā no mitruma. Medus ir hidroskopisks un tas uzsūc mitrumu no apkārtējās vides. Ja medū būs par daudz ūdens, tas sāks rūgt.

Uzglabājot medu, tas laika gaitā sakristalizējas un kļūst gaišāks. Var būt, ka medus, to uzglabājot ilgāk, nostājas divos slāņos. Šādu medu vajadzētu realizēt ātrāk
medusblogs.lv

RAPŠU MEDUS
Šis medus pēc izsviešanas ļoti strauji kristalizējas, jo auga nektārā glikoze ir vairāk kā fruktoze. Šis medus kļūst pavisam balts, jo tajā praktiski nav minerālvielu. Tieši šīs īpašības padara rapšu medu par pašu maigāko, bez izteiktas garšas un aromāta. Mēs to saucam par ”bērnu – skolnieku medu”, jo degustācijās šo maigo medu parasti izvēlas bērni. Tā kā rapšu medus nesatur minerālvielas, tas nav alerģisks.
Šo medu mēs iesakām lietot kā saldinātāju pie tējas , kafijas u. c., jo tas neizmaina produkta garšu.

PŪPOLU MEDUS
Pats pirmais medus, ko ievāc jau no aprīļa beigām un maijā. Tas ir viens no biezākajiem mediem, kas ātri sakristalizējas ar rupjākiem graudiņiem. Šim medum ir maiga un izteikti patīkama garša un smarža. Pūpolu medum ir gaiši zaļgana līdz balta nokrāsa. Ja parādās arī dzeltenīgs tonis, tad nektāru bites atnesušas arī no pienenēm. Tā kā šis medus ievākts laikā, kad daba atmostas un augi uzplaukst, šī uzkrātā enerģija nonāk nektārā. Tādēļ pūpolu medus uzskatāms kā pats enerģētiskākais. Degustācijās vai tirgū šo medu parasti izvēlas gan meitas, gan mātes.
Pūpolu medus ir īpaši gards, bet to var likt arī pie tējas, un tas ir labākais medus pirts procedūrām.

PIENEŅU MEDUS
Medus ir dzeltenā krāsā, to bites ievāc maijā, parasti kopā ar pūpoliem. Kristalizējas vidēji ātri ar sīku kristāliņu struktūru. Ļoti garšīgs medus ar izteiktu pieneņu ziedu smaržu. Tā kā pienenes ir arī labs ārstniecības augs, šīs īpašības piemīt arī medum.

PAVASARA (ĀBEĻZIEDU- AUGĻUDĀRZU) MEDUS
Bites tiek vestas ganībās uz maijā ziedošajiem dārziem, tiklīdz uzziedējušas kļavas, jo pēc neilga laika sāk ziedēt gan plūmes, gan ķirši, vēlāk – ābeles. Medum ir izteikts ābeļziedu aromāts un ,izsmalcināta garša. Pavasara medus ir unikāls ar to, ka bez termiskas apstrādes tas saglabā savu šķidro konsistenci ilgu laiku, reizēm pat gadu.
Šis medus ir kā radīts īstiem gardēžiem. Pavasara medus divus gadus ir atzīts kā garšīgākais medus Latvijā. Izstādē Rīga Food tam piešķīra zelta medaļu.

KUMELĪŠU MEDUS
Kumelīšu medu neizdodas ievākt katru gadu. Tas tiek ievākts jūlijā no smaržīgajām kumelītēm un zirgkumelītēm. Šis medus ir dzeltenā krāsā, ļoti aromātisks ar skābenu garšu. Medus konsistence ir smalkgraudaina. Kumelīšu medum piemīt ārstnieciskas īpašības. Ir bijušas atsauksmes no medus lietotājiem, ka tas labi palīdzējis pie ielaista klepus.

MEŽA AVEŅU MEDUS
Tas ir pirmais no tumšajiem mediem, ka tiek ievākts jūnija vidū meža izcirtumos un stigās. Šim medum piemīt maiga , tā kā aveņu tējas garša.

LATVĀŅU MEDUS
Šis ekskluzīvais medus tiek ievākts jūlija sākumā. Tas ir ļoti aromātisks ar izteiktu garšu un tai sekojošu pēcgaršu -gluži kā vīnam. Medum piemīt nomierinošs efekts. Gribam pievērst uzmanību tam, ka šis medus nav indīgs, jo pats augs ir ārstniecisks. Augs var kļūt bīstams tad , ja vienlaikus sakrīt trīs momenti- gaiša āda-uz kuru iedarbojas saules ultravioletie stari – uz ādas ir nonākusi auga sula. Šis apstākļu kopums var radīt apdegumus uz ādas. Un Jūs jau ziniet, ka nektārs un augu sula ir pilnīgi atšķirīgas lietas.
Latvāņu medus raža nekad nav liela , jo ganības ir nelielas. Divus gadus latvāņu medus ir atzīts par trešo garšīgāko medu Latvijā.

LIEPU MEDUS
Liepu medus tiek ievākts jūnija beigās- jūlija sākumā. Tas ir gaišs medus ar stipru, izteiktu mentola garšu, dod atsvaidzinošu efektu. Labākais medus pie saaukstēšanās, sviedrējošs.

MEŽA MEDUS
Meža medu var ievākt visu vasaru no koku lapām un skujām. Parasti šis medus ir ļoti tumšs ar dažādu garšas buķeti, kas atkarīga no laika apstākļiem un koku sugām. Tumšā nokrāsa liecina par to, ka medū ir daudz minerālvielu. Šāds medus tiek ievākts, kad aukstas naktis mijas ar karstām dienām.

BIŠU AMOLIŅA MEDUS
Bišu amoliņa medus tiek ievākts jūlijā no savvaļas vai speciāli sētiem nektāraugiem. Medus ir gaišā krāsā un ir viens no biezākajiem mediem. Saziedot tas veido maigu, smalkgraudainu medu. Garša neizteikta.

VIRŠU MEDUS
Viršu medu ievāc augustā purvos, mežos- silos. Medus ir tumšs, želejveida. Tā kā fruktoze šajā medū ir vairāk ka glikoze, tas nesazied vispār vai sazied ļoti minimāli. Burciņās šo medu var atpazīt pēc sīkiem gaisa burbulīšiem visā tilpumā. Atšķirībā no citiem mediem, viršu medus tiek izspiests no šūnām. Viršu medum ir raksturīga rūgtena garša un izteikts, patīkams aromāts. Medus ir nomierinošs un viens no ārstnieciskākajiem.

GRIĶU MEDUS
Griķu medu ievāc jūlija mēnesī speciāli sētos laukos. Atkarībā no sējumu platības ir iespējams ievākt lielākas vai mazākas koncentrācijas griķu medu. Svaigs medus ir ir trīsvērtīgā dzelzs, ko cilvēka organisms spēj uzņemt. Tādēļ šo medu iesakām veģetāriešiem, sievietēm, grūtniecēm u.c.

ĀBOLIŅA MEDUS
Āboliņa medu ievāc vasarā pļavās vai speciāli sētās platībās. Medus ir gaišs, caurspīdīgs, ļoti šķidrs. Saziedot veidojas balts, smalkgraudains medus. Izteikti maiga garša ar vieglu aromātu.

RUDZUPUĶU MEDUS
Rudzupuķu medu ievāc vasarā aizaugušos tīrumos. Medus ir koši dzeltenā krāsā ar viegli rūgtenu garšu. Ļoti ārstniecisks medus pie elpošanas ceļu saslimšanām.
www.meduspils.lv