Medūzas

Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000 - 3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.


Medūzas Baltijas jūrā
Vēsturiski Baltijas jūrā dzīvo 2 medūzu sugas: ausainā aurēlija (Aurelia aurita) un ziemeļu cianeja (Cyanea capillata). Tā kā Baltijas jūrā ir salīdzinoši neliela sāls koncentrācija, medūzas sasniedz krietni mazākus izmērus.

Kopš 2007. gada Baltijas jūrā tiek novērota Atlantijas okeāna medūza Mnemiopsis leidyi, kas Baltijas jūrā nonākusi ar okeānu laineru ievestajiem ledus ūdeņiem. Šīs medūzas savairošanās var radīt katastrofu visai Baltijas jūras ekosistēmai. 20. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē šī medūza Melnajā jūrā gandrīz izraisīja ekoloģisko katastrofu. Tā kā tām Eiropā nebija dabīgo ienaidnieku, tās ātri vairojās, apēdot planktonu un zivju ikrus. Tā rezultātā Melnajā jūrā par 90% samazinājās zivju krājumi, kas savukārt izraisīja jūras putnu skaita sarukumu. Ja medūza Mnemiopsis leidyi savairosies Baltijas jūrā, tad pirmā zivju suga, kas varētu izzust, varētu būt menca, kuras populācija jau tāpat sarūk. Lai cīnītos ar svešajām okeāna medūzām, zinātnieki no Amerikas uz Melno jūru atveda medūzas dabīgo ienaidnieku - plēsējmedūzu Beroe ovata, kas dažu gadu laikā iznīcināja Mnemiopsis leidyi populāciju, bet pēc tam iznīka barības trūkuma dēļ.


Anatomija
Medūzu uzbūve ir ļoti vienkārša. Tām ir lietussarga veida jeb zvanveida ķermenis, kura apakšdaļas centrā atrodas mute, kuru ieskauj mutes lēveri. Zvanveida ķermeni apņem taustekļu vainags.

Lielākajai daļai medūzu nav īpašas gremošanas, osmoregulācijas, centrālās nervu, elpošanas orgānu vai asinsrites orgānu sistēmas. Lai arī medūzai nav skeleta, tai ir balstplātnīte (manubrium sterni), kurai ir kātveidīga struktūra, kas nokarājas no centra uz leju ar muti pašā galā. Mute atveras gastrovaskulārā dobumā, kurā norit visi gremošanas un vielmaiņas procesi. Gastrovaskulārais dobums ir savienots ar starveidīgiem kanāliem, kas stiepjas līdz medūzas zvanveidīgā ķermeņa malai. Medūzai nav nepieciešama elpošanas sistēma. Tās membrānai līdzīgā āda ir tik plāna, ka skābekli tā uzņem difūzijas ceļā. Lai arī medūzas spēj brīvi pārvietoties, to kustības iespējas ir ierobežotas. Medūza pārvietojas, ritmiski saraujoties tās zvanveida ķermenim. Saraujoties tiek izgrūsts ūdens, un medūza kustas uz priekšu. Dažas sugas ir ļoti aktīvas un enerģiski peld gandrīz visu laiku, toties citas ir samērā pasīvas. Medūzas ķermenis satur ļoti daudz ūdens, kas ir vairāk kā 95% no kopējās masas. Zvanveidīgais ķermenis sastāv no želejveida vielas, ko sauc par mezogleju, kuru aptver un no apkārtējās vides aizsargā 2 aizsargkārtas - no ārpuses medūzu sedz epidermas kārta, bet iekšējā dobumā mezogleju nosedz gastroderma. Tās šūnās, kuras sauc par barošanas epitēlijmuskuļšūnām, noris barības gremošana. Gastrodermā ir arī dziedzeršūnas, kurās veidojas gremošanas fermenti.

Nervu sistēma
Lielākajai daļai medūzu nav centrālās nervu sistēmas, toties epidermā ir nervu šūnas, kuras ir savstarpēji saistītas ar izaugumiem un veido tīklu. Medūza spēj uztvert dažādus stimulus, piemēram, citu dzīvnieku pieskārienus. Pieskāriens tiek uztverts ar nervu tīkla palīdzību, pēc tam stimuls tiek novadīts gan pa visu tīklu, gan uz centrālo nervu gredzenu. Pastāv viedoklis, ka dažas medūzu sugas spēj noteikt un kontrolēt savu atrašanās vietu.

Redze
Dažām medūzām ir vienkāršas acis, kas spēj uztvert gaismu. Tās tiek lietotas, lai noteiktu virzienu ūdenī uz augšu un uz leju. Piemēram, kubomedūzām ir 24 acis, no kurām 2 spēj redzēt krāsas, turklāt tām ir 4 smadzenes, kas nodrošina spēju redzēt 360° leņķī, līdz ar to kubomedūzām kļūstot par vienīgajām dzīvajām būtnēm, kas spēj redzēt tādā leņķī. Zinātnieki izvirza hipotēzi, ka šīs divas acis, kuras spēj redzēt krāsas, ir savienotas ar smadzeņu centrālo nervu sistēmu, nodrošinot iespēju redzēt attēlus. Līdz šim zinātnieki nav izpratuši šo 4 smadzeņu darbību un unikālo centrālo nervu sistēmu. Acīm ir kātiņi, kas darbojas līdzīgi kā žiroskops, orientējot aci pret debesīm. Medūzas skatās uz augšu, lai mangrovju audžu purvos izvairītos no koku saknēm, meklējot barību.

Medūzu izmēri
Medūzām var būt ļoti dažādi izmēri. Vienas no mazākajām medūzām ir Austrālijas Irakandži medūzas, kas nav lielākas par cilvēka pirksta nagu. Toties viena no lielākajām ir ziemeļu cianeja (Cyanea capillata), kas kopā ar taustekļiem ir ne tikai garākā medūza, bet arī garākais dzīvnieks pasaulē, pārsniedzot zilā vaļa garumu. Lielākais noķertais eksemplārs ir bijis 36,5 metrus garš. Ļoti liela medūza ir arī pie Austrumāzijas krastiem dzīvojošā Nomuras medūza (Nemopilema nomurai), kuras zvanveida ķermeņa diametrs sasniedz 200 cm un masa 200 kg. Lai arī lielāko ziemeļu cianeju zvanveida ķermeņu diametrs arī sasniedz 200 cm un masa 200 kg, tomēr vidēji Nomuras medūzas ir lielākas nekā ziemeļu cianejas. Vēl viena milzīga medūza ir dziļūdens medūza Stygiomedusa gigantea, kuras diskveida cepure ir apmēram metru plata un kuras četras "rokas" ir 6 metrus garas.
lv.wikipedia.org