Meža suņburkšķis (Anthriscus sylvestris)

Meža suņburkšķis - Anthriscus sylvestris (L.) Hoffm.

Meža suņburkšķis - angliski: cow Parsley; vāciski: Wiesen-Kerbel; zviedru: hundkäx; igauņu: mets-harakputk; lietuviešu: krūminis builis; krievu: купырь лесной

APRAKSTS:
Divgadīgs un daudzgadīgs, liels (ga 70-150 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Sakņu sistēma spēcīga, pie stublāja pamata ir ziemojošu lapu rozete. Stublājs stāvs, rievains, augšdaļā zaro. Lapas (ga 15-30 cm, pl 10-15 cm) trīsstūra apveida, divkārt vai trīskārt plūksnainas; apakšējās kātainas, augšējās sēdošas, ar labi attīstītu lapas maksti. Lapas vidējā daļa lielāka nekā malējās, plūksnu garums 2-6 cm, platums 0.5-1.5 cm. Ziedi balti, blīvā čemurā. Čemurā visbiežāk 7-10 stari. Vīkala nav. Vīkaliņš apmatots, no 5 (reti līdz 7) plati lancetiskām, smailām lapiņām. Vainaglapas plātnīte īsa, irbulis garāks nekā nektārdisks. Auglis - tumšbrūns, spīdīgs, kails, garāks nekā augļa kāts dvīņsēklenis (ga 0.6-0.8 cm) ar pavedienveidīgām irbuļa paliekām, kas manāmi garākas nekā nektārdisks. Pieskaroties gatavam auglim, tas ar sprakšķi atdalās no augļa kāta un tiek aizsviests no mātesauga. Zied no maija līdz augustam.

IZPLATĪBA:
Plaši Eirāzijā un dažviet Āfrikā.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

BIOTOPI:
Aug dažādos mežos, pļavās, krūmājos, arī nezālienēs. Neiztrūkstoša atklātu un pusatklātu, mēreni mitru pļavu un mežu suga Latvijā: dominants, kondominants vai pavadītājsuga šādās vietās. Novērota saistība ar slāpekli bagātām augsnēm.

ĪPAŠAS NORĀDES:
No līdzīgā spožā suņburkšķa (A. nitida) atšķirams pēc baltiem (ne iesārtiem) ziediem un lapas vidējās daļas, kas garāka nekā malējās. Arī lapas ir salīdzinoši blāvākas.
www.latvijasdaba.lv