Maurloks (Allium schoenoprasum)

Maurloks - Allium schoenoprasum L.

Maurloks - angliski: Chives; vāciski: Schnittlauch; zviedru: gräslök; igauņu: murulauk; lietuviešu: laiškinis česnakas; krievu: лук скорода

Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Stublājs gluds, cilindrisks tāpat kā viena vai divas stublāja lapas (ga 10-30 cm, pl 0.2-0.5 cm). Ziedu čemurs stublāja galā ļoti blīvs, čemurā nekad nav vairvasiņu. Ziedi sārti violeti, lieli (ga 1-1.5 cm). Apziednis garāks nekā putekšņlapas, sešdaļīgs (retāk piecdaļīgs), saaudzis tikai pie pamata, daivu gali smaili, parasti vienmēr labi saskatāms tumšāks garendzīslojums. Ziedkopu pumpurā ieskauj plēvjains, violetas nokrāsas vīkals, kas, augam uzziedot, pārplīst 2 daļās, saglabājas pie čemura pamata un izžūstot kļūst blāvāks. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:
Sastopams Eiropas lielākajā daļā, kā arī Sibīrijā un Ziemeļamerikā. Eiropā nodala divas pasugas. Bieži kultivēts; tā rezultātā daudzviet nav autohtona (vietējā), bet gan naturalizējusies suga. Šā iemesla dēļ pamatareāls ir grūti norobežojams.

Latvijā reti, galvenokārt upju (īpaši Daugavas) ielejās. Valsts ziemeļu daļā nav sastopams. Bieži kultivē dārzos.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas mitrās pļavās, krūmājos, avoksnainās un kaļķainās upju krastu nogāzēs, dolomītu atsegumos.

Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs, izmanto pārtikā. Atšķirībā no līdzīgā, bet ļoti retā, ievazātā kalnu sīpola (A. montanum) stublājs visā garumā apaļš (nevis divšķautņains zem ziedkopas), putekšņlapas vienmēr īsākas nekā apziednis (nevis mazliet garākas).

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
www.latvijasdaba.lv

Izcelsme.
Tā dzimtene ir Dienvidāzija.

Morfoloģija.
Maurloks ir vēl viens no daudzgadīgajiem sīpoliem, kurš jau agri pavasarī atalgo ar svaigiem lociņiem. Lociņi ir smalki, tie atgādina zāles asnus. Arī sīpoliņi ir pavisam mazi, taču ligzdā to ir daudz – no 15 līdz 20. Vasaras sākumā maurloks zied skaistām violetām ziedu lodītēm.

Ekoloģija.
Izcili salizturīgi. Tos var audzēt pat Tālajos Ziemeļos. Aug saulainās, atklātās vietās, ar pietiekamu mitruma daudzumu. Nepieciešamas irdenas, auglīgas mālsmilts vai smilšmāla augsnes vai palienes ar labu struktūru. Labākie priekšaugi – gurķi, kabači – tie, kuru audzēšanai izmanto palielinātas organiskā mēslojuma devas.

Nozīme.
Ārstniecības un pārtikas augs. Loki bagāti ar askorbīnskābi, cukuriem, vitamīniem – B grupas, E, PP, karotīniem, ēteriskām eļļām. Izmanto hipovitaminožu mazināšanai. Kulinārijā izmanto lociņus un ziedus (ēdienu rotāšanai), kuru garša ir līdzīga dārza sīpollociņiem, tikai maigāka. Izmanto arī augu alelopātijas ietekmi, veidojot augu sabiedrības dārzeņu un garšaugu platībās.
database.smartgardens.eu