Martagonlilija (Lilium martagon)

Martagonlilija - Lilium martagon L.

Martagonlilija - angliski: martagon Lily; vāciski: Türkenbund-Lilie; zviedru: krollilja; igauņu: kirju liilia; lietuviešu: miškinė lelija; krievu: лилия кудреватая

Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 60-150 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpols zeltaini dzeltens, olveida (ga 2-5 cm). Stublājs stāvs, vienkāršs, kails. Lapas sēdošas, eliptiskas (ga 4-11 cm, pl 1-1.5 cm), stublāja apakšdaļā un vidū mieturos, augšdaļā - pamīšus. Ziedi lieli, nolīkuši, ķekarā pa 3-7 stublāja galotnē. Apziednis atliecies, sārts ar tumšākiem punktiem. Putekšnīcas violetas vai oranžas. Auglis - seššķautņaina (ga 3-5 cm) pogaļa. Nogatavojoties auglim, augļa kāts iztaisnojas. Zied jūnijā un jūlija sākumā.

Izplatība:
Eirāzijas suga. Plaši kultivēta un naturalizējusies, tādēļ grūti noteikt precīzu sākotnējo areālu. Visticamāk, cēlusies no Eiropas centrālās un dienvidu daļas.

Latvijā savvaļā ļoti reti, sen naturalizējusies suga. Par puslīdz dabisku augšanas vietu tiek uzskatīta Daugavas ieleja Jēkabpils - Skrīveru posmā. Bieži tiek kultivēta dārzos, kapsētās, apstādījumos visā valstī.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas krūmājos, mežmalās un gravās Daugavas tiešā tuvumā kaļķainās augsnēs. Vairākums atradņu iznīcinātas, uzpludinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi.

Īpašas norādes:
Ļoti dekoratīvs augs.
www.latvijasdaba.lv

Selekcionārus interesē atrast dabā sastopamās liliju sugas un iesaistīt tās selekcijā. Savvaļā ir sastopamas apmēram 100 liliju ģints (Lilium L.) sugas, kas izplatītas galvenokārt ziemeļu puslodes mērenajos apgabalos. Martagonlilija (L. martagon L.) ir viena no pazīstamākajām lilijām un tā aizņem visplašāko areālu no visām liliju ģints sugām. Rietumos tās izplatība sākas Portugālē, tad virzās caur Eiropu un Āziju. Eiropā martagonlilijas areāla ziemeļrietumu robeža atrodas Latvijā un tā ir vienīgā mūsu valstī savvaļā augošā lilija, kura pirmoreiz konstatēta 1839. gadā. Martagonlilijām raksturīgs spēcīgs, līdz 200 cm garš, noturīgs stumbrs, uz kura var būt līdz 50 nokareni, turbānveida ziedi čekarveida ziedkopā. Lai veiktu martagonlilijas populācijas novērtējumu tika apsekotas savvaļas atradnes Aizkraukles, Ventspils, Kuldīgas un Tukuma rajonos. Pētījumā tika konstatēts, ka Latvijas savvaļas martagonlilija pēc fenotipa atšķīrās dažādās izplatības vietās un atkarībā no morfoloģisko pazīmju raksturojuma tās tika sagrupētas trīs grupās: 1)Aizkraukles rajona, Daugavas kreisajā krastā pie Vīgantes parka un Staburaga; 2)Ventspils, Kuldīgas un Tukuma rajonos; 3)Aizkraukles rajona, Daugavas labajā krastā, atradnē pie Klintaines. Veicot krustojumus starp savvaļas martagonlilijas formu ar gaiši violetrozā ziediem, kas izplatīta atradnē pie Klintaines (Daugavas lilija) un martagonliliju ar baltiem ziediem (L. martagon var. album West.), kas izplatīta kā kultūraugs, iegūtie martagonliliju hibrīdi atšķīrās pēc zieda krāsas, diametra, formas, skaita, kā arī ziedēšanas laika, auga garuma un izturības pret pelēko puvi.
llufb.llu.lv