Malvas (Malva)

Malvu dzimtā Latvijā ietilpst viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar kārtniem divdzimumu ziediem. Latvijā konstatētas 6 ģintis ar 14 sugām.

Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-150 cm) malvu dzimtas lakstaugs. Zied no jūnija beigām līdz septembrim. Mainīga izskata suga Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā. Šajā sugā bieži iekļauj arī Mauritānijas malvu kā meža malvas pasugu. Eiropas vidus un rietumu daļā augošo meža malvu attiecina pie pasugas Malva sylvestris ssp. sylvestris. Suga plaši kultivēta, vietām pārgājusi savvaļā. Latvijā rets, savvaļā pārgājis kultivēts augs. Dekoratīvs augs. Līdzīga citām malvām un Tīringas lavatērai (Lavatera thuringiaca).

• Senatnē kultivēja Senajā Ēģiptē, Grieķijā un Romā. Kaukāzā izmanto uzturā.
• Malvas ziediem un lapām piemīt pretiekaisuma īpašības. Ar uzlējumu var skalot kaklu un taisīt skalošanu.
• Pie ilgstoša sausa klepus dzer ziedu uzlējumu (30-60 g ziedu uz 1 l. verdoša ūdens). Uzlējumu var papildināt ar griķu, māllēpeņu, savvaļas magoņu ziediem. 50 g ziedu maisījumu aplej ar 1 litru verdoša ūdens un nostādina vienu nakti. Lieto kā tēju – 5-6 reizes dienā.
• Malvas ziedu tēja veicina garīgu dziedināšanu un mieru.
• Augs bagāts ar vitamīniem un olbaltumvielām, askorbīnskābi, karotīnu (līdz 2 reizēm vairāk nekā burkānos). Lapas satur ūdeni, cukurus, daudz gļotvielas, kas ir labvēlīgi ietekmē dažādu zarnu trakta saslimšanu ārstēšanu.
• Zaļie auglīši satur daudz askorbīnskābi.
• Augam piemīt mīkstinoša, savelkoša, nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība.
• Tautas medicīnā izmanto visu auga virszemes daļu.
• Lapu un ziedu uzlējumu izmanto pie plaušu saslimšanām, angīnas, traheīta, sausa klepus, atjauno balss „zudumu” un mazina aizsmakumu. Atslābinoši iedarbojas pie hroniskiem aizcietējumiem.
• Skalojot kaklu mazinās mandeļu un mutes gļotādas iekaisumi.
• Kompreses efektīvas pie apdegumiem, plakstiņu iekaisumiem, dažādiem izsitumiem.
• Uzlējumu pagatavo – 1 ēdamk. augs aplej ar 1 glāzi karstu ūdens, nostādina2 stundas. Lieto 3-4 reizes dienā pa 1-2 ēdamk.  Kompresēm un skalošanai uzlējuma koncentrāciju dubulto.
• Kulinārijā lapas var aizvietot salātus, spinātus mangoldu. Lapām ir patīkama garša. Lapas pievieno dārzeņu salātiem, papildinot ar gaļai līdzīgu garšu. Gatavo salātus no lapām, sīpolu lociņiem un majonēzes. Sautē kopā ar pupiņām.
• Var gatavot tīteņus (līdzīgi kā kāpostu lapu tīteņi). Pievieno maltajai gaļai rīsu vietā.
• Izmanto kā pildījumu pīrādziņiem. Lapas dažas minūtes apvāra, sagriež un sautē eļļā 5 min. Tad sajauc ar biezpienu vai sieru. Pievieno nedaudz citus garšaugus.
• Pagatavo olu kulteni. Rupji sagrieztas lapas nedaudz pasautē kopā ar tomātiem, sajauc ar apceptiem sīpoliem. Pievieno olas. Pārkaisa ar garšaugiem – estragonu, izopu, dillēm u.c.
• Kaltētas lapas var izmantot ēdienu gatavošanai ziemā.

Ir vairākas malvas sugas, visas ir līdzīgām īpašībām.

Rožu malva  - Malva alcea L.
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-120 cm) malvu dzimtas lakstaugs. Mainīga izskata suga Eiropā.

Smaržīgā malva - Malva moschata L.
Angļu: musk Mallow, vācu: Moschus-Malve; krievu: просвирник мускусный
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 20-100 cm) malvu dzimtas lakstaugs. Vidusjūras reģiona un centrālās Eiropas suga. Kultivējot plaši ieviesusies Ziemeļeiropā un Amerikā. Zied no jūnija līdz augustam.
Smaržīgā malva ir cēlusies Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļrietumos, mūsdienās tā savvaļā aug arī Eiropas ziemeļu un centrālajā daļā. Šī aptuveni 70 cm augstā daudzgadīgā auga dekoratīvās īpašības tika novērtētas jau sen. Smaržīgā malva zied no jūnija līdz septembrim ar rozā vai baltiem ziediem, kas attīstās auga galotnē. To var viegli ieaudzēt dārzos.
Smaržīgajai malvai ārstnieciskās īpašības ir līdzīgas, bet mazāk izteiktas kā meža malvai.
Augs satur gļotvielas, kas mīkstina iekaisušus audus. Tādēļ izkaltētus smaržīgās malvas ziedus bieži pievieno zāļu tējām, kas paredzētas pret klepu, un citām elpošanas orgānu slimībām, piemēram bronhītu, astmu un emfizēmu. Malvu tēju var lietot kakla skalošanai pret rīkles infekcijām. Tā var palīdzēt arī pret caureju un kuņģa slimībām.

Cirtainā malva - Malva crispa L. - incl. Malva verticillata L. - mieturu malva
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 50-150 cm) malvu dzimtas lakstaugs. Eirāzijā sastopama suga, to uzskata par Ķīnas izcelsmes sugu. Zied balti - rozā ziediem no jūlija līdz septembrim.

Novārta malva - Malva neglecta Wallr.
No malvu ģints (Malva) dārzos, laukos, nezālienēs, ceļmalās bieži sastopama novārta malva (Malva neglecta) – viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar daudziem paciliem, guļošiem vai stāviem, 7 - 45 cm gariem dzinumiem. Lapas ar gariem kātiem, ieapaļas, gandrīz nierveidīgas, ar seklām daivām. Ziedi pa 1 - 6 lapu žāklēs, rožaini. Zied no VI - IX. Vainaglapas 2 - 3 reizes garākas nekā kauslapas. Auglis – skaldauglis. 

Mazā malva - Malva pusilla Sm.
Mazā malva (Malva pusilla, sin Malva rotundifolia) sastopama bieži nezālienēs, mēslainēs, sakņu dārzos. Tas ir viengadīgs vai divgadīgs, 10 - 50 cm garš augs ar vairākiem, paciliem, guļošiem, parasti zarotiem stublājiem. Apakšējās lapas ar gariem kātiem, nierveidīgas, daivainas. Ziedi bālgani, pa 2 - 10 lapu žāklēs. Vainaglapas apmēram tikpat garas vai nedaudz garākas kā kauslapas. Zied no VI-X. Auglis – skaldauglis.
www.termorelax.com

http://www.termorelax.com/web/?id=403425