Makšķerēšana

Makšķerēšana ir vispusīgs prieks. Tā spēj mums dot vairāk, nekā varam uzsākt savā brīvajā laikā. Bez tam makšķerēsana mūs tuvina dabas daudzveidībai – skaistiem augiem, putniem, zvēriem un dzīvībai ūdenī. Ir tik aizraujoši sēdēt rīta agrumā pie ūdeņiem un klausīties, kā mostas daba. Ik viens ārsts apliecinās, kādu atpūtu sniedz pie ūdeņiem pavadīta diena – it īpaši jau stresa pārņemtajiem lielpilsētu iedzīvotājiem!

Pasaulē netrūkst pierādījumu, ka maksķernieki ir lidzsvarotāki nekā citi cilvēki, viņiem ir mazāka nosliece uz vardarbību, bet makšķernieku ģimenes ir noturīgākas un stabilākas. Makšķerējot iepazīt dabu nozīmē atbrīvoties no sasprindzinājuma, kā arī sniegt atpūtu ķermenim un garam.

Makšķerēšanas karte: Jaunieši līdz 16 gadu vecumam un invalīdi Latvijā drīkst makšķerēt bez īpašām atļaujām,jāievēro tikai noteikumos minētie ierobežojumi. No 16 līdz 65 gadiem makšķerniekiem ir jāiegādājas makšķerēšanas karte. Dažās vietās ir noteikta licencētā makšķerēšana (piemēram, pavasaros taimiņu un vimbu makšķerēsanas noteiktā Salacas posmā un vimbu makšķerēsana noteiktos Lielupes posmos), tad makšķerniekam ir jāiegādājas arī licence. Makšķerēsana īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos notiek saskaņā ar šo teritoriju aizsardzības noteikumiem. Vēžus drīkst iegūt tikai dažos ūdeņos. Makšķernieks drīkst bez maksas pārvietoties gar ūdens malu tauvas joslā: gar jūras piekrasti – 20 m, gar privāto ūdeņu krastiem – 4m, gar pārējo ūdeņu krastiem – 10m. Privātos ezeros vai ezeros, kuri atrodas viena īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij, drīkst makšķerēt tikai ar īpašnieka atļauju.

Makšķerēt drīkst ar ne vairāk kā 2 makšķerēm vai peldošām ūdām. Makšķerēšanas rīkus nedrīkst atstāt ūdenī bez uzraudzības.

Padoms: Iegādājoties makšķerēšanas karti, bet nepārzinot kādi noteikumi ir spēkā pie ūdeņiem, kuros gatavojieties makšķerēt, vispirms vajadzētu noskaidrot, vai makšķerēšana tajos nav saistīta ar īpašiem noteikumiem, piemēram, ar licences nepieciešamību. Ja iespējams, iegriezieties attiecīgajā pašvaldībā un jautājiet, vai viņu pārvaldītajos ūdeņos nav ipašu ierobežojumu.

Rezervātos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jārīkojās saskaņā ar noteikumiem, kas regulē cilvēku izturēšanos šajās vietās.

Avots: Vincents Klūve – Jorks „Makšķernieku ābece”, E. Zirnis.