Mainīgā pacelmene (Pholiota mutabilis)

Mainīgā pacelmene (Kuehneromyces mutabilis syn. Pholiota mutabilis), angliski: Two-toned Wood-tuft, vāciski: Stockschwämmchen, zviedru: Föränderlig stubbskivling, igauņu: kännumampel, harilik kännumampel, lietuviešu: kislioji kelmiukė, krievu: летний опенок.

Cepurīte
2-5 cm plata, sākumā izpletusies, ar pauguru, vēlāk zvanveida ar strupu pauguru, vecumā plakana, gluda, blāva, higrofāna, mitra - dzeltenīgi brūna līdz kanēļbrūna, izžūstot no vidus pamazām kļūst okerdzeltena, bieži divkrāsaina - ar tumšāku joslu gar malu, sākumā ar plīvura atliekām gar malu. Mīkstums bālgani brūns, centrā biezs, malā plāns, ar patīkamu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas
gaiši brūnganas, vēlāk sarkanbrūnas, ciešas, plānas, plati pie kātiņa pieaugušas vai nedaudz nolaidenas.

Kātiņš
5-7 cm garš, 0,2-0,7 cm resns, cilindrisks, nedaudz saliekts, dobs, elastīgs, ar plēvainu, nokarenu, izzūdošu gredzenu, virs gredzena bālā krēmkrāsā un gareniski šķiedrains, zem tā okerkrāsā ar brūnganām, smalkām zvīņām, pie pamata tumši brūns.

Sporas
gludas, elipsoīdas, dzeltenbrūnas, masā sēpijas brūnas, 6-7 x 3-5 μm, ar dīgšanas atveri.

Trofiskā grupa:
Koksnes saprotrofs.

Biotopi:
Jauktos mežos.

Izplatība un sastopamība:
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, V- XI

Līdzīgās sugas:
Kuehneromyces lignicola - pavasara pacelmene, kuras kātiņš nav zvīņains un gredzens ļoti ātri izzūd.

Īpašas norādes:
Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota zupām. Lietojamas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti.
www.latvijasdaba.lv

Ļoti garšīga lapiņsēne, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, garšīga zupās, var arī marinēt. Taču jābūt ārkārtīgi uzmanīgam, jo Latvijā sastopamas arī tādas uz koksnes augošas sēnes, kuras ir nāvīgi indīgas, pirmām kārtām, apmalotā ķiverene. Tādēļ ievākt pacelmenes ir riskanti pat pieredzējušam sēņotājam.
www.fungi.lv

https://www.latvijasdaba.lv/senes/kuehneromyces-mutabilis-schaeff-fr-singer-smith/