Maijpuķīte

PARASTĀ KREIMENE  Convallaria majalis L.

Maijpuķīte jeb parastā kreimene (Convallaria majalis) ir indīgs mežā augošs ziedaugs, kura dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla Eiropā un Āzijā, kā arī Apalaču kalnu dienvidi Amerikas Savienotajās Valstīs. Iespējams tā ir vienīgā suga kreimeņu ģintī (Convallaria), lai gan pēc atsevišķu speciālistu domām tiek izdalītas vēl C. keiskei un C. montana sugas. Pēc APG III sistēmas klasifikācijas kreimenes pieder asparāgu dzimtai, kas pēc iepriekšējām klasifikācijām ietilpa liliju dzimtā.
lv.wikipedia.org

Latviski: parastā kreimene; angliski: Lily-of-the-valley; vāciski: Maiglöckchen; krievu: ландыш майский

Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Augs ar garu, ložņājošu sakneni. Stublājs stāvs, īss, kails. Lapas divas, pie stublāja pamata, iegareni olveidīgas vai lancetiskas (ga 10-20 cm, pl 4-8 cm), mala gluda, labi saskatāms plātnes lokveidīgais dzīslojums. Pie stublāja pamata lapas apņem makstveidīgas, parasti sārti violetas zvīņas. Stublāja galotnē vienpusējs, skrajš ziedu ķekars (ga 4-7 cm) ar 6-20 ziediem. Ziedi īsos kātos, nokareni, ļoti smaržīgi. Apziednis saaudzis (ga 0.7-1 cm), plati zvanveida, balts. Apziedņa zobiņi smaili, atliekti. Auglis - oranžu vai sarkanīgi oranžu ogu ķekars (ogas Ø ap 0.8 cm). Zied maijā un jūnija sākumā.

Izplatība:
Galvenokārt Eiropā sastopama suga.

Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:
Dažāda lieluma grupas mežos un krūmājos.

Īpašas norādes:
Ārstniecības un dekoratīvs augs.
www.latvijasdaba.lv

Lai arī latviešu valodā šai augu sugai nosaukums ir parastā kreimene, biežāk cilvēki to sauc par maijpuķīti. Šis tautas nosaukums ir ļoti trāpīgs, jo kreimene maijā ver vaļā savus sīkos, baltos zvaniņus, kas izdala spēcīgu smaržu. Īpaši gan vēl jāatgādina, ka augs ir ļoti indīgs!

Parastās kreimenes inde ir tik spēcīga, ka var saindēties pat ar ūdeni, kurā uz īsu laiku turēti griezti kreimeņu ziedi? To īpaši jāievēro mājdzīvnieku īpašniekiem, lai viņu mīluļi netiktu padzerties no kādas viegli pieejamas vāzes ar kreimenēm.
www.dabasmuzejs.gov.lv

Maijpuķīte jeb parastā kreimene. Droši varu apgalvot, ka šis mežos bieži sastopamais augs nebūs svešs nevienam, kurš pavasarī pastaigājoties mežā ir sajutis neatvairāmo, saldo, balto zvaniņu ziedu smaržu. Šis augs simbolizē tik ļoti gaidītā pavasara atnākšanu un tieši savas smaržas dēļ tas ir tik ļoti iecienīts. Pat pavisam neliela ziedu buntīte spēj istabā radīt patīkamu smaržīgu gaisotni.

Parastā kreimene ir daudzgadīgs augs, kurš vienā vietā var augt 10-15 un vairāk gadus. Pie mums savvaļā maijpuķītes aug dažādās augsnēs, bet tām vairāk piemērotas ir vidēji mitras mālsmilts vai smilšmāla augsnes, kā arī nedaudz noēnotas vietas. Kā dekoratīvu augu mūsdienās audzē dārzos, parkos. To izmanto dažādos lokālos apstādījumos, kā arī uzziedināšanai ziemas mēnešos. Parasti ziedēšana sākas maija beigās un ziedēšana ilgst pat 20-25 dienas atkarībā no taksona vai šķirnes agruma un augšanas reģiona un vietas. Ja maijpuķītes vienā vietā ir paredzēts audzēt daudzus gadus, jāņem vērā, ka to stādījums jūtami pletīsies plašumā un aizņems aizvien lielāku platību, tāpēc, iespējams, to vajadzēs ierobežot.

Visas auga daļas ir diezgan toksiskas (indīgas), bet ne nāvējoši indīgas, tāpēc tās nevajadzētu mēģināt nogaršot. Maijpuķītes diezgan plaši tiek izmantotas arī medicīnā jau kopš 1881.gada, kad to dziednieciskās īpašības atklāja profesors Botkins, kā vērtīgu fizioterapijas līdzekli pie sirds mazspējas. Senos laikos maijpuķīšu tinktūra bija ļoti dārga un tika tirgota pat apzeltītos traukos.

Latvijā parastā kreimene ilgāku laiku (no 1977.gada) bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā un to audzēt, plūkt ziedus mežā un pavairot bija stingri noliegts, par to draudēja liels sods (līdz Ls 100,-). Tagad kopš 2005.gada šis liegums ir noņemts un par to audzēšanu un ziedu tirdzniecību neviens vairs sodīt nevar.

Pašlaik dārzā tiek audzēta un pavairota, savulaik dabā atrasta, sevišķi dekoratīvas formas, lielu ziedu suga, no kuras tika ievāktas sēklas. Tās tika iesētas un pēc vairākiem gadiem tika veikts apjomīgs selekcijas darbs, atlasot tālākai pavairošanai derīgos augus. Kritiski tika vērtēts jebkurš stāds ar mazāk pievilcīgu ziedu formu un mazāku izmēru ziediem. Nu tas process sekmīgi tiek turpināts. Pašlaik jau iespējams pirmos stādus nodot plašākam vērtējumam.
www.daugmaleslilijas.lv

Maijpuķīšu preparātus lieto sirds slimību, tūskas, epilepsijas un drudža gadījumos. Ārīgi uzlējumu lieto acu kompresēm. Taču jāuzmanās ar patvaļīgu ārstēšanos, jo, kā zināms, robeža starp zālēm un indi var būt pavisam maza. Mājas apstākļos var pagatavot ziedu tinktūru, stingri ievērojot pagatavošanas norādījumus un dozēšanu. Ņem 10 gramus svaigu ziedu, uzlej 100 ml 70% spirta, ļauj ievilkties divas nedēļas, tad nokāš. Lieto ar ūdeni pa 10 pilieniem 2-3 reizes dienā pie sirds mazspējas, krampjiem un konvulsijām.

Senos laikos šādi pagatavotu maijpuķīšu tinktūru pārdeva apzeltītos traukos ar nosaukumu Aqua aurea, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „Zelta ūdens” un lietoja sirds un nervu stiprināšanai, paralīzes ārstēšanai, pret galvassāpēm un kā līdzekli, kas stiprina veselību.

Jāuzmanās, jo maijpuķīšu preparāti var izraisīt kairinājumu kuņģī, šķebināšanu un pat vemšanu. Tās būtu jātur drošā attālumā no bērniem, īpaši rudeņos, kad tām nogatavojas oranžie augļi. Arī ūdeni, kurā stāvējušas maijpuķītes, vajadzētu uzreiz izliet, neļaujot to nejauši iedzert ne bērniem, ne mājdzīvniekiem.
www.termorelax.com