Madaras (Galium)
Madaras (latīņu: Gálium) ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā. Raksturīga skaraina ziedkopa no divdzimumu kārtnajiem ziediem. Kopējais sugu skaits — ap 400. Dažām sugām ir ārstniecisks pielietojums, bet daudzas ir nezāles.
Latvijā bieži sastopama ir baltā madara (Galium album), kurai ir piramidāla un blīva ziedkopa no baltiem ziediem ar īsiem ziedkātiem; lapas (lineāri iegarenas) ir sakārtotas pa 8 mieturī uz stāva vai pacila stublāja, kas mēdz sasniegt 1 m garumā. Baltā madara zied no jūnija līdz oktobrim.
Bieži sastopama arī ziemeļu madara (Galium boreale) – aug ceļmalās, krūmājos, sausās atmatās. Baltie ziedi ir sakārtoti skarveidīgās ziedkopas, lapas ir pa četrām mieturī uz stāva vai pacila stublāja, kas parasti nepārsniedz garumā 60 cm.
Īstajai madarai (Galium verum) patīk atmatas, kāpas, sausas pļavas. Stāvs vai pacils, 25 līdz 60 cm augsts stāvs vai pacils stublājs ar mieturos pa 8—12 sakārtotām šauri lineārām lapām vainagojas ar blīvu skarveidīgu ziedkopu no spilgti dzelteniem ziediem ar medus smaržu (zied no jūnija līdz septembrim).
Vēl sastopamas:
ķeraiņu madara (Galium aparine) – līdz 1,5 m augsta, mēdz būt nikna nezāle;
neīstā madara (Galium spurium);
dūkstu madara (Galium uliginosum);
purva madara (Galium palustre);
mīkstā madara (Galium mollugo; samērā reti sastopama);
krāsu madara (Galium tinctorium; rets augs, Valsts aizsardzībā);
Šultesa madara (Galium schultesii; rets augs, Valsts aizsardzībā);
trejziedu madara (Galium triflorum; rets augs, Valsts aizsardzībā);
smaržīgais miešķis (Galium odoratum jeb Asperula odorata – pēdējolaik pieskaitīts madaru ģintij).
Madaras tiek uzskatītas par lieliskām sāpju remdētājām. Tās der pret aknu kaitēm, dažādiem izsitumiem, kā arī pret stresa radītām slimībām. Tās ir ļoti izplatītas Latvijā – aug gan upju krastos, gan jūrmalas kāpās. Tām ir salda un stipra smarža.
Madaras lakstus ievāc ziedēšanas laikā – jūlijā. Ja augu ievāc pilnziedā vai tad, ja tas sāk pārziedēt, kaltējot droga var nobrūnēt. Madaras laksti satur miecvielas, C vitamīnu, kumarīnu, flavonoīdus, karotīnu, ēteriskās eļķas, organiskās skābes un mikroelementus. Drogas var uzglabāt 1 gadu.
Madaras ir labs līdzeklis, kas veicina asinsrades procesus pēc lieliem asins zudumiem dažādu traumu gadījumos. Tāpat tās var izmantot pirts slotiņu pagatavošanā. Tās gan būtu vēlams likt kopā ar stingrākām zālītēm.
Madaras ziedus var izmantot arī dažādu tēju maisījumos kā garšas aromatizētājus. Taču jāatceras, ka tēju nedrīkst pārdozēt, tas var radīt nelielas galvassāpes. Augu var izmantot arī svaigā veidā, izmantojot tās sulu kompresēm uz brūcēm, čūlām, ekzēmām vai iekaisušu acu skalošanai. Nervoziem cilvēkiem ieteicams iet madaru vannā. Madaru ziedus var likt arī aromātiskajos spilvenos, ko novietot zem spilvena.
Tējas pagatavošanai ņem 5g drogu un aplej ar 200 ml karsta ūdens. Ļauj ievilkties 10-15 minūtes. Tēju mēdz lietot arī gadījumos, ja nomoka migrēna un melanholija, tāpat tā samazina sliktas dūšas sajūtu. Tāpat to var lietot gadījumos, ja nomoka vēdergraizes un krampji. Šajos gadījumos var likt arī auga kompreses uz sāpošajām vietām.
dabasspeks.com
