Mārsila kalnmētra (Acinos arvensis)
Mārsila kalnmētra - Acinos arvensis (Lam.) Dandy (syn. A. thymoides Moench; Satureja acinos (L.) Scheele; Calamintha arvensis Lam.)
Mārsila kalnmētra - angliski: basil Thyme; vāciski: Gemeiner Steinquendel; krievu: душевка полевая
Apraksts:
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, apmatots, bagātīgi zaro pie pamata. Lapas sīkas, no olveidīgām līdz iegarenām (ga 0.7-2 cm, pl 0.3-0.8 cm), gals smails, mala gluda vai plātnes augšdaļā ar dažiem zobiņiem, vismaz apakšdaļā apmatotas. Lapas kāts īss (ga ap 0.5 cm). Ziedi pušķos augšējo lapu žāklēs pa 2-6. Kauss (ga ap 0.5 cm) divlūpains, apmatots, apakšdaļā ar izcilni. Vainags (ga ap 0.7 cm) violeti sārts līdz gaiši violets, apakšlūpa ar seklu jomu. Auglis - brūns, olveidīgs riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Dienvideiropas izcelsmes suga, kas mūsdienās plaši sastopama Eirāzijā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Parasti veido dažāda lieluma grupas sausās, atklātās vietās pļavās, atmatās, kāpās un krastu nogāzēs, kā arī ceļu un dzelzceļu uzbērumos. Raksturīga suga sausieņu pļavu augu sabiedrībās: Cl. Festuco-Brometea.
Īpašas norādes:
No nedaudz līdzīgajiem mārsiliem (Thymus spp.) atšķirama pēc ziediem lapu žāklēs (nevis skaidri nodalītā galotnes ziedkopā), arī zieda krāsā dominē zili violetie (nevis sarkanie) toņi.
www.latvijasdaba.lv
Mārsila preparātiem piemīt dezinficējošas un nomierinošas īpašības, no drogas gatavo ekstraktus bronhītiem, klepum, žults sekrēcijas veicināšanai. Ārīgi drogu izmanto peldēm sāpju remdēšanai, kā antiseptisku līdzekli.
Tautas medicīnā to lieto gremošanas orgānu stimulēšanai, pret sāpēm vēderā, nieru slimībām, pret drudzi, garo klepu, vairogdziedzera darbības pastiprināšanai. Ārīgi lieto pret radikulītiem, reimatismu, čūlām, apdegumiem, kas iegūti no skābēm. Stipru novārījumu lieto acu kompresēm un skalojumiem.
- Ārstniecības augs. Tautas medicīnā lieto gremošanas orgānu darbības stimulēšanai, pret sāpēm vēderā, gāzu uzkrāšanos zarnās, nieru slimību ārstēšanai kā diurētisku, nomierinošu un pretdrudža līdzekli, kā arī garā klepus, astmas, hipertonijas un bezmiega ārstēšanai.
- Dekoratīvs augs. Veido paklājveida audzes, izmanto akmensdārzos. Ir izveidotas šķirnes ar baltiem vai sarkaniem ziediem
- Garšaugs. Izmanto svaigas un žāvētas lapas, jauno dzinumu galotnes ar pumpuriem. Pulverī sasmalcinātu mārsilu pievieno dārzeņu un gaļas, zivju zupām, kā arī gatavojot mājas sieru. Svaigas mārsila lapiņas pievieno gurķu un tomātu salātiem, marinētiem gurķiem.
MĀRSILA KALNMĒTRA
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, apmatots, bagātīgi zaro pie pamata. Lapas sīkas, no olveidīgām līdz iegarenām (ga 0.7-2 cm, pl 0.3-0.8 cm), gals smails, mala gluda vai plātnes augšdaļā ar dažiem zobiņiem, vismaz apakšdaļā apmatotas. Lapas kāts īss (ga ap 0.5 cm). Ziedi pušķos augšējo lapu žāklēs pa 2-6. Kauss (ga ap 0.5 cm) divlūpains, apmatots, apakšdaļā ar izcilni. Vainags (ga ap 0.7 cm) violeti sārts līdz gaiši violets, apakšlūpa ar seklu jomu. Auglis - brūns, olveidīgs riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.
Parasti veido dažāda lieluma grupas sausās, atklātās vietās pļavās, atmatās, kāpās un krastu nogāzēs, kā arī ceļu un dzelzceļu uzbērumos. Raksturīga suga sausieņu pļavu augu sabiedrībā.
No nedaudz līdzīgajiem mārsiliem (Thymus spp.) atšķirama pēc ziediem lapu žāklēs (nevis skaidri nodalītā galotnes ziedkopā), arī zieda krāsā dominē zili violetie (nevis sarkanie) toņi.
www.termorelax.com