Līvāni

Līvāni (latgaliešu: Leivouns) ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs. Atrodas Daugavas labajā krastā, cauri pilsētai tek Dubna, kas Līvānos ieplūst Daugavā. Līvāni ir transporta mezgls – cauri pilsētai iet autoceļi A6 un P63, kā arī dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils (stacija Līvāni). Attālums līdz Jēkabpilij – 28 km, līdz Preiļiem – 36 km, līdz Rīgai – 170 km.

Vēsture

Līdz 13. gadsimta sākumam tagadējo Līvānu teritorija atradās Jersikas ķēniņvalsts sastāvā. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka šeit pie senā vikingu Daugavas ūdensceļa atradies pilskalns ar apmetni, kurā atrasti 10.–11. gadsimta sudraba monētu un stienīšu depozīti. Uzskata, ka šeit varētu būt bijis Lepenes jeb Lepones pilsnovada centrs. Arī Ernests Brastiņš domāja, ka Lepene atrodusies starp Krustpili un Jersiku. 1255. gada 31. martā Romas pāvests Aleksandrs IV pēc Rīgas arhibīskapa Alberta lūguma apstiprināja viņa īpašumā Letijas teritorijā Lepones pili un Jersikas pilskalnu. Iespējams, ka Livonijas krusta karu laikā ap 1273. gadu Līvānos notika kauja ar lietuviešiem pie Dubnas (Dubenâ). 1289. gadā Dubnas pils pieminēta kā arhibīskapa vasaļa Johana no Bardevišas (Johannes de Bardewisch) īpašums.

1533. gadā Rīgas arhibīskapa vasalis Līvens šeit dibināja miestiņu, no viņa vārda esot cēlies vietas nosaukums (Lievenhof). Tomēr Līvāni dēvēti arī citos līdzīgos vārdos (Limehnen, Libenen, Livenen). Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma Līvāni nokļuva Livonijas Pārdaugavas hercogistes, vēlāk Inflantijas vaivadijas sastāvā. Līvānu muiža no 1677. gada piederēja poļu magnātam Leonardam Pocijam, kas 1678. gadā Līvānos uzcēla koka baznīcu, ko 1685. gadā Latgales-Piltenes bīskaps Nikolajs Poplavskis konsekrēja kā Svētā Erceņģeļa Miķeļa baznīcu.

Pēc Latgales pievienošanas Krievijas Impērijai (1772) Līvāniem 1824. gadā piešķīra miesta tiesības. Miests strauji attīstījās pēc Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa atklāšanas 1861. gadā. Vienlaicīgi atklāja arī jaunu mūra baznīcu, kuras būvniecību atbalstīja Krustpils pils barons Korfs, kam šajā laikā piederēja arī Līvānu muiža.

Pirmā pasaules kara laikā Līvāni vairākus gadus atradās frontes līnijas tuvumā, tāpēc artilērijas apšaudēs tika sagrautas daudzas ēkas. Latvijas brīvības cīņu laikā miestu 1918. gada decembrī ieņēma Padomju Latvijas armija, no 1919. gada 7. jūnija līdz 27. augustam pie Līvāniem notika trīs kaujas, kurās Latvijas bruņotajiem spēkiem neizdevās ieņemt stratēģiski svarīgās pozīcijas pie Dubnas ietekas Daugavā. Ceturtā kauja notika 1919. gada 3. oktobrī, kad 3. Jelgavas kājnieku pulks un Baltijas landesvērs beidzot ieņēma Līvānus. 1920. gada agrārajā reformā Līvānu muižu sadalīja 153 vienībās 1533 ha kopplatībā. Daļu muižas centra ēku (Zirgu pasta staciju) piešķīra Latvijas pastam. 1926. gadā Līvāniem piešķīra pilsētas tiesības, 1922. gadā atjaunoja stikla fabriku un ierīkoja lielu kūdras fabriku.

Otrā pasaules kara laikā Līvānus 1941. gada 29. jūnijā ieņēma Vērmahts, bet 1944. gada 1. augustā Sarkanā armija. Pēc kara tie bija Līvānu rajona centrs (1950–1959).

Ģeogrāfija

Līvāni atrodas Viduslatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, uz rietumiem no Līvāniem pāri Daugavai atrodas Aknīstes nolaidenums.

Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6,5 °C, jūlijā – +16,5 – +17 °C. Nokrišņu daudzums 800 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums 145–150 dienas.

Rūpniecība

Pēc Rīgas–Dinaburgas dzelzceļa atklāšanas 1861. gadā Līvānos uzsākas rūpniecības attīstība. 1872. gadā barons N. Korfs uzcēla celulozes fabriku, bet ap 1887. gadu vācu tirgotājs Jūliuss Fogess nodibināja stikla fabriku. 20. gadsimta sākumā Līvānos atradās divas lielākās stikla fabrikas Latvijā.

No 2014. gada Līvāni bija viena no ekonomiski visstraujāk augošajām Latvijas pilsētām, 2022. gadā sasniedzot 1. vietu. Tas notiek, galvenokārt pateicoties optiskās šķiedras ražošanai.

Optiskās šķiedras ražošana

Līvānos optiskās šķiedras ražošana aizsākās 1983. gadā Līvānu stikla fabrikā PSRS militāro pasūtījumu apkalpošanai, bet ar 1994. gadu, privatizējot nelielo ražotni, sadarbībā ar Vācijas "Ceram Optec" tika izveidota SIA "Anda Optec", kura ātri ieguva svarīgus klientus ārzemēs un piecu gadu laikā kļuva par lielāko pilsētas ražošanas uzņēmumu, specializējoties šķiedras ražošanā, kurā izmanto gaismas vada serdeni no kvarca. Citi produkcijas virzieni bija optiskie instrumenti, ieskaitot lāzerterapijai paredzētos, un gaismas vadi un to kūļi. 2014. gadā "Ceram Optec" pārcēla uz Līvāniem savu Vācijas ražotni. 2020. gadā optisko šķiedru pilsētā ražoja divi uzņēmumi – "Ceram Optec" un "Lightguide", kas ar nosaukumu "Z-Light" 2004. gadā bija izveidota uz agrākās Līvānu bioķīmiskās rūpnīcas bāzes. Tā citi bieži izmantoti nosaukumi ir "Light Guide Optics International" un "LG Optics". "Lightguide" sadarbojies ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas, kā arī ar tās Atomfizikas un spektroskopijas institūtu. 2018. gadā "Lightguide" pievienojās Latgales Speciālajai ekonomiskajai zonai un sāka ražot medicīnas katetrus. 2019. gadā tas saražoja vairāk nekā pusi no pasaulē nierakmeņu un prostatas vēža novēršanai nepieciešamā instrumentārija. 2022. gadā firmai piederēja 80% pasaules katetru tirgus.
lv.wikipedia.org