Lokaugļu zvērene (Barbarea arcuata)

Lokaugļu zvērene - Barbarea arcuata (Opiz ex J. et C.Presl) Rchb. (incl. Barbarea vulgaris R.Br.)

Lokaugļu zvērene - angliski: winter- Cress (s.l.); vāciski: Echte Winterkresse (s.l.); zviedru: sommargyllen; igauņu: kaarkollakas; lietuviešu: paprastoji barborytė; krievu: сурепка дуговидная

APRAKSTS:
Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-110 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, bagātīgi zaro. Lapas uz stublāja pamīšus, parasti ir arī piezemes lapu rozetes. Visas lapas koklesveidīgas līdz plūksnaini šķeltas vai dalītas (ga 4-15 cm, pl 1.5-5 cm), galotnes daļā visplatākās. Piezemes un rozetes lapas ar kātu, stublāja vidusdaļā un augšdaļā sēdošas, ar austiņām un skauj stublāju. Plūksnu mala zobaina. Ziedu ķekari diezgan skraji stublāja un zaru galā. Dzeltenzaļās kauslapas manāmi īsākas (ga 0.3-0.5 cm) nekā tumšdzeltenās vainaglapas (ga 0.7-1.0 cm). Vainaglapas otrādi olveidīgas. Noziedējušam augam augļi (ap 2-4 cm garš lineārs pākstenis ar 0.4-1 cm garu kātu) lokveidīgi izliekti. Zied no aprīļa beigām līdz jūnijam.

IZPLATĪBA:
Plaši Eirāzijā izplatīta, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

BIOTOPI:
Atsevišķi eksemplāri un grupas pļavās, nezālienēs, ceļmalās un dzelzceļu uzbērumos.

ĪPAŠAS NORĀDES:
No stāvaugļu zvērenes (B. stricta) atšķirama pēc lielākiem ziediem, plaši sazarotas paskrajas (nevis blīvas) ziedkopas, kā arī lokveidīgi atstāvošiem (nevis piekļautiem pie augļkopas ass) pāksteņiem.
www.latvijasdaba.lv