Liliju dzimta (Liliaceae)
Liliju dzimta (Liliaceae). Daudzgadīgi lakstaugi ar sakņu pazemes pārveidnēm: sīpoliem, bumbuļiem vai sulīgiem sakneņiem. Lapas pamīšus vai mieturī. Apziedņa lapas parasti 6, brīvas vai saaugušas. Arī putekšņlapas 6. Auglis - vairākcirkņu pogaļa (visbiežāk - trīscirkņu) vai oga. Daudzas sugas dekoratīvas, ar košiem un krāšņiem ziediem. Sugām bagāta (vairāk nekā 5070 sugas) dzimta mērenā klimata un tropu joslā. Dzimtas sistemātikā autoru vidū valda liela uzskatu daudzveidība. Daži autori liliju dzimtā iekļauj tikai 535-635 sugas, atsevišķi nodalot asparāgu dzimtu (240 sugas, Latvijā - Maianthemum, Asparagus, Convallaria, Polygonatum), sīpolu dzimtu (850 sugas, Latvijā - Allium, Gagea), triliju dzimtu (65 sugas, Latvijā - Paris) un vēl dažas dzimtas, kā sugas Latvijā nav sastopamas. Šajā enciklopēdijā liliju dzimta tiek aplūkota plašā izpratnē.
Latvijā 27 sugas; vairākums diezgan reti atklātu vietu vai mežu augi. Dažas sugas ir adventīvas vai kultūrbēgļi.
www.latvijasdaba.lv
Liliju dzimtai Latvijā pieder daudzgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi ar sakneni, bumbuļsīpolu vai sīpolu. Lapas veselas, lineāras, lancetiskas vai eliptiskas. Ziedi parasti kārtni, divdzimumu. Auglis pogaļa vai oga. Latvijā konstatētas 22 sugas.
Dzimtas lielākā ģints – zeltstarītes (Gagea) – agri ziedoši pavasara augi. Bieži, galvenokārt upju ielejās, jauktos un lapkoku mežos, krūmājos un vecos parkos aug meža zeltstarīte (Gagea lutea). Tai ir viens sīpols no kura izaug 10 - 30 cm garš taisns, stublājs un viena apakšējā lapa, kas ir plati lineāra, 7 - 15 mm plata, garāka par ziedkopu. Ziedi dzelteni, čemurveidīgā ziedkopā. Zied IV, V.
Otra biežāk sastopamā ģints suga ir mazā zeltstarīte (Gagea minima), kurai veidojas 2 sīpoli. Stublājs 7 - 15 (20) cm garš. Apakšējā lapa viena, lineāra, 1 - 3 mm plata, vienāda vai nedaudz garāka par ziedkopu. Ziedi dzelteni, zarainā, skarveidīgā ziedkopā. Zied IV, V.
Ļoti populārs un pazīstams augs ir parastā kreimene jeb maijpuķīte (Convallaria majalis) – daudzgadīgs augs ar 10 - 30 cm garu stublāju un 2 - 3 nosmailotām, lancetiskām vai olveidīgām lapām. Ziedi balti, skrajā vienpusīgā ķekarā. Zied V, VI. Auglis – sarkana oga. Bieži mežos un krūmājos.
No mugureņu ģints (Polygonatum) Latvijā sastop 3 sugas.
Diezgan bieži ēnainos mežos un krūmājos aug daudzziedu mugurene (Polygonatum multiflorum), daudzgadīgs 30 - 60 cm garš augs ar stāvu, augšdaļā lokveidīgi noliektu stublāju. Lapas olveidīgas vai eliptiskas, līdz 15 cm gars un 3 - 5 cm platas. Ziedi pa 2 - 5 lapu žāklēs, nesmaržīgi, zaļgani. Zied V, VI. Auglis – zili melna oga.
Ārstniecības mugurene (Polygonatum officinale) līdzīga iepriekšējai, bet ziedi balti, smaržīgi, pa 1 - 2 lapu žāklēs.
Trešā suga – mieturu mugurene (Polygonatum verticillatum) – reta, sastopama tikai Latvijas rietumdaļā. Lapas gareni lancetiskas vai šauri lineāras, pa 3 - 7 mieturos. Augs ir valsts aizsardzībā.
No čūskogām (Paris) ēnainos un mitros lapkoku mežos un krūmājos aug četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia). Tas ir 15 - 35 cm garš augs ar taisnu, vienkāršu stublāju, kura augšdaļā mieturī 4 - 5, retāk 6, otrādi olveidīgas lapas. Vientuļais zieds uz 2 - 6 cm gara kātiņa. Zied V, VI. Pirmo reizi zied 10 - 15 gadus veci augi. Auglis zilgani melna oga.
No žagatiņām (Majanthemum) mežos un krūmājos bieži sastopama divlapu žagatiņa (Majanthemum bifolium) – daudzgadīgs augs ar 5 - 25 cm garu taisnu, stāvu stublāju un 2 olveidīgām, līdz 10 cm garām lapām. Ziedkopa – galotnes ķekars ar baltiem, smaržīgiem ziediem. Zied no V - VII. Auglis – oga, kas līdz gatavībai dzelteni zaļa, bet ienākusies purpura vai ķiršu sarkana.
No liliju ģints (Lilium) retumis mežos un krūmājos ar kaļķainu augsni (Daugavas ielejā) un parkos sastop martagonliliju (Lilium martagon). Tai ir liels, līdz 5 cm plats, zeltdzeltens sīpols un 30 - 100 cm gari stāvi stublāji. Ziedi galotnes ķekarā, lieli, purpursarkani. Zied VI, VII.
latvijas.daba.lv
