Lilijas (Lilium)

Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas krāšņumaugu ģints. Ģintī ir apvienotas aptuveni 110 sugas. Liliju dabiskais izplatības areāls plešas Ziemeļu puslodes mērenajā joslā, bet kā dekoratīvos augus tās audzē visā pasaulē. Dabiskos apstākļos lilijas ir sastopamas mežos un kalnu pļavās. Daudzu liliju sugu ziediem ir spēcīga un patīkama smarža. Stilizētā veidolā lilijas ir attēlotas dažādos ģerboņos un dzimtas īpašumu zīmēs.

Parasti lilijas izaug no 0,6 līdz 1,2 metriem augstas. Atsevišķas sugas var sasniegt pat 2 metru augstumu. Tām parasti ir no 3 līdz 10 ziediem (atsevišķos gadījumos var būt arī vairāk). Ziedi ir sarkani, balti vai dzelteni. Tiem var būt arī punktu vai svītru zīmējums.

Lilijām ģenētiski visradniecīgākās ir fritilārijas (Fritillaria).

Latvijā savvaļā ir sastopamas divas sugas: martagonlilija (Lilium martagon) un pumpursīpolu lilija (arī vairvasiņu lilija, Lilium bulbiferum).
lv.wikipedia.org

Kultivēto liliju klasifikācija

• I grupa. Āzijas liliju hibrīdi
• II grupa. Martagonliliju hibrīdi
• III grupa. Eiropas-Kaukāza liliju hibrīdi
• IV grupa. Amerikas liliju hibrīdi
• V grupa. Garziedu lilijas
• VI grupa. Trompetliliju un Orleānas liliju hibrīdi
• VII grupa. Austrumliliju hibrīdi
• VIII grupa. Hibrīdi, kas nav iekļauti iepriekšējās grupās (starpgrupu hibrīdi).
• IX grupa. Liliju sugas, to varietātes un formas

I grupa. Āzijas hibrīdi
Āzijas lilijas ir mums visiem labi pazīstamās nesmaržīgās lilijas, kas aug vai katrā dārzā. Visi taču pazīst vecās labās tīģerlilijas vai ugunslilijas. Mūsdienu Āzijas liliju hibrīdi ir neskaitāmās nokrāsās un krāsu kombinācijās. Trūkst vien zilās, bet tā lilijām vispār nav iespējama. Āzijas liliju hibrīdi savu lielo izturību un pieticību mantojuši no tālajiem savvaļas senčiem, kas aug bargajā Sibīrijas un austrumāzijas klimatā. Selekcionāri šai grupai pievērsuši vislielāko uzmanību un tieši Āzijas hibrīdu grupa ir visplašākā. Te atrodamas lilijas gan dārzam, gan uzziedināšanai.

II grupa. Martagonjiliju hibrīdi
Latvijā visplašāk pazīstamā martagonlilija ir Daugavas lilija. Tiesa gan, bieži vien par Daugavas liliju dzird saucam kuru katru martagonliliju. Martagonlilijas aug ļoti plašā areārā pāri visam Eirāzijas kontinentam un daudzas martagonlilijas uz Latviju atvestas no tālienes. Ne jau velti tās iekarojušas tik plašus apvidus, nebūs daudz liliju, kas varētu sacensties ar martagonliliju izturībā un ilgmūžībā. Tomēr no selekcionāru puses tai veltīta nepietiekoša uzmanība. Laikam jau tāpēc, ka ziedus var ieraudzīt tikai 4 līdz 7 gadus pēc sēšanas.

III grupa. Baltās lilijas (L. candidum) hibrīdi
Dažkārt šo grupu sauc arī par Eiropas liliju grupu. Šeit vajadzētu stāstīt par dažādiem hibrīdiem, bet... tai vietā nākas ķerties pie liliju vēstures grāmatas vai specializēta kataloga ar īpašiem retumiem, lai atrastu vismaz kaut ko. Patiesībā L. candidum stāv kā neapēnota sniegbalta karaliene savā grupā, atstājot tikai dažas atvases – L. X testaceum, ‘June Fragrance’, ‘lelde’, ‘Selga’. Īsts izaicinājums selekcionāriem, kuri nebaidās grūtību. Vēl šajā grupā ir hibrīdu kopas, kas radītas no tuvu radniecīgām Kaukāza kalnu liliju sugām (L. monadelphum, L. kesselringianum, L. szovitzianum). Šiem hibrīdiem ir gara ziedkopa, daudzi nokareni dzelteni turbānveida vai zvanveida ziedi. Parasti tās sauc par Kaukāza lilijām. Tām patīk augt vienā vietā pat desmitiem gadu. Kaukāza lilijas apsakņojas ļoti lēni, tāpēc jāpārstāda augustā, lai paspētu iesakņoties līdz ziemai. Nelaikā pārstādītas, tās var nākamajā vasarā pat neuznākt. Zied ļoti agri - jūnija sākumā!

IV grupa. Amerikas liliju hibrīdi.
Latvijā plašāk pazīstama ir eksotiskā izskata L. pardalinum un tās atvases Bellingham hibrīdi. Šie hibrīdi ir gandrīz tikpat mazprasīgi un labi augoši, kā Āzijas lilijas. To sīpoliem ir neparasta forma – stoloni noklāti ar ļoti sīkām zvīņlapām. Tumšzaļas lapas sakārtotas mieturos un graciozi nokarenie ziedi ar stipri atliektām ziedlapām, koši sarkaniem ziedlapu galiem un lieliem tumšiem dekoratīviem plankumiem ar dzeltenu apmalīti padara šīs lilijas par eksotisku akcentu jebkurā dārzā. Ipaši tās izceļas starp papardēm vai tumšiem skujeņiem. Šīm lilijām ļoti svarīgi atrast piemērotu vietu, kur saule nekarsē augsni virs sīpola.

V grupa. Garziedu liliju (L. longiflorum) hibrīdi.
Visas sugas no kurām ir radīti un kultivāri šajā grupā nāk no subtropu joslas Dienvidaustrumu Āzijā. Tām ir apburoši zaļganbalti, gari trompetveida ziedi ar saldu smaržu. Ziedu veikalos tie ir diezgan populāri. Dažkārt L. longiflorum var izaugt no sēklas līdz ziedam mazāk kā 12 mēnešos. Nu protams, tas var notikt tikai siltumnīcā! Sīs lilijas nav piemērotas dārziem mūsu klimatā. Daži liliju entuziasti gan stāsta, ka šī lilija viņiem augusi dārzā pat vairākus gadus. Ja vēlaties izmēģināt – labu veiksmi! Tikai neaizmirstiet tās ziemā apsegt tā, it kā pats gulētu tajā dobē!

VI grupa. Ķīnas trompetliliju hibrīdi
vai vienkārši trompetlilijas. Visslavenākais un plašāk izplatītais trompetliliju prototips ir L. regale. 20. gadsimta sākumā šo liliju atklāja Ķīnā. Kad šo balto un smaržīgo trompetveida liliju atveda uz Eiropu, tā saviļņoja visus dārzkopjus un drīz ieņēma simbolisko „īstās lilijas” vietu, kurā agrāk atradās L. candidum. Gandrīz tai pašā laikā Ķīnā atrada citas trompetliliju sugas (L. sargentiae, L. brownii, L. leucanthum, L. sulphureum). Tās savā starpā krustojot tika radītas daudzas iespaidīgas lilijas ar trompetveida ziediem. 1925. gadā E. Debrā (E. Debras) Francijā izveidoja Orleānas hībrīdus krustot Henrija liliju ar Sārdžentes liliju. Orleānas hibrīdi balti kremīgajiem trompetliliju toņiem pievienoja košākas oranžās, un dzeltenās krāsas. Mūsdienās selekcionāri izveidojuši violetas, violeti rozā, aprikozu, persiku dzeltenas, zaļganas trompetlilijas un šo krāsu kombinācijas vienā ziedā. Skaistums ir jāsargā. Trompetlilijas ziemu jāpiesedz. Pavasarī salnas apdraud jaunos dzinumus, tādēļ jātur gatavībā kāds pārsega materiāla gabals. Šīm lilijām patīk labi mēslota augsne ar pH virs 6,5.

VII grupa. Austrumliliju hibrīdi
Šīs ir, varbūt, visiespaidīgākās no visām lilijām. Ziedi šķīvja lielumā, reibinoša smarža, eksotiskas krāsas, maigi rozā, ķiršsarkana, sniega balta ar zeltainu un vēl smaragdzaļa zvaigzne zieda centrā! Visbiežāk redzam šīs varenās lilijas ziedu veikalos. Sugas, (L. auratum, L. speciosum, L. japonicum, L. rubellum, L. nobilissimum) no kurām veidota šī apbrīnojamā grupa, savvaļā aug Japānā. Iedomājieties kā Fudži kalna nogāzes pļavās, gluži kā pie mums pienenes, zied zeltainās lilijas (L. auratum)! Bēdīgā ziņa priekš mums ir tā, ka Japānas klimats ir pilnīgi atšķirīgs no mūsējā. Tur ir vēss un lietains pavasaris un vasaras pirmā puse, savukārt rudens ir silts un sauss. Ziemas samērā maigas. Tas izskaidroto, kāpēc pavasarī iestādīts sīpols līdz ziedēšanai uzvedas pavisam labi. Pavasara salnas austrumliliju asni panes labāk par dažu Āzijas liliju. Problēmas sākas mūsu slapjajā rudenī un ziemā. Ziemā austrumlilijas kārtīgi jāsedz. Augsnei jābūt sbagātīgi mēslotai un skābai ar pH starp 4,5 un 5,5. Tiesa jaunie austrumliliju hibrīdi labi aug arī augsnēs ar nedaudz augstāku pH vērtību. Visumā tomēr jāatzīst, ka austrumlilijas pārsvarā ir siltumnīcu puķes.

VIII grupa. Starpgrupu hibrīdi
Šajā grupā atvēlēta vieta visiem hibrīdiem, kas neietilpst iepriekšējās grupās. Agrāk tādu bija pavisam maz, taču pateicoties selekcijas metožu pilnveidošanai, neiespējamais ir kļuvis iespējams. Tagad šajā grupā strauji sāk drūzmēties interesanti selekcijas jaunumi. Apskatīsim lielākās apakšgrupas.

LA hibrīdi L. longiflorum-Āzijas
Šīs lilijas vienas no pirmajām radītas izmantojot sarežģīto embriju kultūras tehniku. Pirmos LA hibrīdus radīja firmas Bishoff-Tulleken un Van der Wereld. Krustojot L. longiflorum ar Āzijas liliju šķirni ‘Sterling Star’ tika iegūta pirmā LA šķirne ‘Longistar’. Iesākumā gandrīz visi LA hibrīdi neatbilda izvirzītājām prasībām: ziedi vērsti uz sāniem, lapas pārāk garas, krāsas nespodras, ziedu forma izspūrusi. Daži selekcionāri neticēja šīs grupas nākotnei, kaut arī LA hibrīdi no L. longiflorum mantojuši fantastisku augšanas sparu un lielu ziedu izmēru, no Āzijas lilijām lielu krāsainību un labu ziemcietību. Deviņdesmito gadu vidū tiktāl uzlaboja jaunos hibrīdus, ka kļuva skaidrs, ka LA grupai ir liela nākotne. Tirgū izlaida daudzus LA hibrīdus. Atpakaļ krustojot LA hibrīdus ar Āzijas hibrīdiem izdevās uzlabot ziedu formu, ziedkopu un lapas. Šī pati atpakaļkrustošana par nelaimi radīja arī to, ka ziedi ir tik tikko lielāki par Āzijas hibrīdu ziediem. Tie ir pārmantojuši arī pārējās Āzijas hibrīdu vājās puses. Un drīz atklājās, ka LA hibrīdi no L. longiflorum mantojuši arī palielinātu vīrusu ieņēmību. Tādēļ uzmanīgi jāvēro, vai uz ziediem neparādās neparasti raksti. Tomēr pats pirmais LA hibrīds ‘Longistar’ un daži citi hibrīdi spēj veiksmīgi cīnīties ar vīrusslimībām, un tas nozīmē, ka šai grupai ir nākotne.

OT orienpetu hibrīdi, orienpeti („O” no Oriental – Austrumu, „T” no Trompetlilijām)
Kā jau redzams no nosaukuma, tie ir austrumliliju un trompetliliju krustojumi. Rezultāts lielisks! Tās ir iespaidīgas un eksotiskas puķes. Dažas augumā ir garākas par 2 metriem, tām piemīt teicams augšanas spars un, kas pats galvenais, liela daļa orienpetu labi aug dārzos. Viens no pirmajiem hibrīdiem šajā grupā ‘Lesslie Woodriff’ jau vairākus gadus lieliski bez segšanas aug vienā kompānijā ar Āzijas lilijām. Šķiet, ka -30°C bez apsegas varētu būt ziemcietības robeža. Līdzīgi aug arī šķirne ‘Conca d’Or’.

Šajā grupā ietvertas arī citas starpgrupu hibrīdu apakšgrupas. To nosaukumi veidoti izmantojot pirmos burtus no liliju grupu angliskajiem nosaukumiem. Tos lieto starptautiski. Piemēram:
LO hibrīdi. L. longiflorum-austrumu (L. longiflorum-Oriental)
AO hibrīdi. Āzijas-austrumu (Asian-Oriental)
AT hibrīdi. Āzijas-trompetliliju hibrīdi (Aziapet lilijas)

lX grupa. Liliju sugas
Šī grupa ietver visas liliju sugas un to formas. Kāpēc mūs varētu interesēt savvaļas lilijas, kad ir viegli pieejami tik daudz labi augošu un skaistu liliju hibrīdu?
Atbildes ir vairākas.
-Visam dabas radītajam piemīt unikāls, pat mistisks skaistums.
-Vēl joprojām iespējams iegūt pārsteidzošus rezultātus krustojot jaunākos hibrīdus ar savvaļas sugām.
-Ir iespējams pasargāt retas sugas no izzušanas.
www.daugmaleslilijas.lv

Lilijas ir vieni no senākajiem kultūraugiem. Senatnē lilijas izmantoja uzturā, kosmētikā un kā ārstniecības augus apdegumu un citu brūču ārstēšanai. Baltās lilijas ornaments Senajā Ēģiptē bija attēlots pirms 4000 gadiem. Homērs savos darbos ir apjūsmojis liliju kā nevainības un cēluma simbolu. Sevišķi strauji lilijas izplatījās viduslaikos. Daudz balto liliju var ieraudzīt viduslaiku ģērboņos, skulptūrās un svētbilžu gleznojumos.

Liliju audzēšana strauji attīstījās 20. gs. sākumā. Pasaulē par sensāciju kļuva Rietumķīnā atrastā karaliskā lilija (L. regale) ar lieliem trompetveida smaržīgiem ziediem, kura strauji izplatījās Eiropā un Amerikā. Ap 1925 gadu Latvijā parādījās karaliskā lilija (L. regale) un ātri iekaroja popularitāti.

Liliju attīstība neticami progresējusi visā pasaulē, bet sevišķi Latvijā pēdējos gadu desmitos. 1989. gadā tika nodibināta liliju audzētāju apvienība Baltijas republikās - asociāciju "Lilium Balticum", kas ik gadus organizē spilgtas, vienreizīgas, neaizmirstamas liliju ziedu izstādes, kā arī nodibina sakarus ar ārvalstu liliju audzētājiem un selekcionāriem. LB nodibināti draudzīgi sakari ar Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Holandes, Čehijas, Vācijas un Polijas liliju audzētājiem.

Ap 250 mūsu hibrīdisku šķirņu no tām 156 Viktora Orehova selekcionētās liliju šķirnes ir reģistrētas Starptautiskajā liliju reģistrā (International Lily Register).

Raksturīgi, ka ārzemēs pieprasa tieši Latvijas hibrīdistu izveidotās šķirnes. Latvijas klimatā audzētie sīpoli ir kvalitatīvāki, daudz mazāk slimo ar fuzariozi un vīrusslimībām.

Lilijas ir liliju dzimtas (Liliacea) liliju ģints (Lilium) augi. Lilijas ir tipiski sīpolaugi, sīpols ir daudzgadīgs. Lai varētu orientēties plašajā šķirņu klāstā, tās apvieno grupās:
 - Āzijas liliju hibrīdu grupa.
 - Martagonlilijas ( L. martagon) hibrīdu grupa.
 - Baltās lilijas (L. candidum) hibrīdu grupa.
 - Amerikas  liliju hibrīdu grupa.
 - Garziedu lilijas ( L. longiflorum) hibrīdu grupa.
 - Trompetliliju hibrīdu grupa.
 - Austrumliliju hibrīdu grupa.
 - Liliju starpgrupu hibrīdu grupa.
 - Liliju sugas, to varietātes un formas.

Pēdējo gadu laikā parādās aizvien jaunas, pārsteidzošas šķirnes. Starptautiskajā liliju reģistrā iekļautas ap 7000 augstas kvalitātes šķirnes.