Lietus lāses

Lietus lāses diametrā parasti nav lielākas par trim milimetriem. Tas ir tāpēc, ka ārējie spēki, piemēram, Zemes pievilkšanas spēks un gaisa pretestība, ir lielāki par lāses virsmas spraiguma spēku, kurš notur ūdens molekulas vienkopus.

Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus. Lietus ir izplatītākais nokrišņu veids, kas sastāv no atsevišķām ūdens lāsēm. Lietus daudzums katrā vietā ir atšķirīgs un atkarīgs no daudziem apstākļiem, kā reljefs, attālums no jūras, zemeslodes platuma grādi, gadalaiks un tamlīdzīgi. Piemēram Latvijā jebkurā gada dienā, kad gaisa temperatūra ir virs 0 °C, var novērot lietu, gan smidzinošu, gan spēcīgas lietusgāzes, tomēr parasti visspēcīgākās intensitātes lietus ir novērojams negaisa laikā, bet nedaudz zemākas intensitātes lietus aktīva ciklona darbības zonā. Aptuvenu prognozējamo lietus intensitāti un veidu var noteikt pēc mākoņiem, no kuriem tas ir gaidāms. Spēcīgāks lietus sagaidāms sutīgā dienā no gubu lietusmākoņiem, bet smidzinošs lietus parasti līst no slāņu lietusmākoņiem.

lv.wikipedia.org