Lietus
Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus. Lietus ir izplatītākais nokrišņu veids, kas sastāv no atsevišķām ūdens lāsēm. Lietus daudzums katrā vietā ir atšķirīgs un atkarīgs no daudziem apstākļiem, kā reljefs, attālums no jūras, zemeslodes platuma grādi, gadalaiks un tamlīdzīgi. Piemēram Latvijā jebkurā gada dienā, kad gaisa temperatūra ir virs 0 °C, var novērot lietu, gan smidzinošu, gan spēcīgas lietusgāzes, tomēr parasti visspēcīgākās intensitātes lietus ir novērojams negaisa laikā, bet nedaudz zemākas intensitātes lietus aktīva ciklona darbības zonā. Aptuvenu prognozējamo lietus intensitāti un veidu var noteikt pēc mākoņiem, no kuriem tas ir gaidāms. Spēcīgāks lietus sagaidāms sutīgā dienā no gubu lietusmākoņiem, bet smidzinošs lietus parasti līst no slāņu lietusmākoņiem.
Lietu veido ūdens pilieni, kas rodas mākoņos un smaguma spēka ietekmē krīt lejup. Krītot pilieni savā starpā savienojas, veidojot lietus lāses. Vienlaikus notiek arī lielo lietus lāšu dalīšanās. Ūdens pilieni var saplūst kopā molekulārās siltumkustības iespaidā, kas liek tiem sadurties, kā arī turbulento gaisa plūsmu iedarbības rezultātā. Lietus pilienu vidējais diametrs ir 0,5—5 mm, bet krišanas ātrums ir aptuveni 5—7 metri sekondē.
Lasīt tālāk