Lielā smilšgliemene (Mya arenaria)

Lielā smilšgliemene (Mya arenaria) pieder pie gliemju (Mollusca) tipa, gliemeņu (Bivalvia) klases. Tā ir lielākā Baltijas jūras divvāku gliemene, kas var sasniegt 15 cm garumu, bet Latvijas piekrastē tās garums ir tikai 4 – 5 cm. Šī izmēra atšķirību var izskaidrot ar to, ka Latvijas piekrastes ūdeņos ir zemāka sāls koncentrācija. 

Gliemenei raksturīga balta vai iezilgana, ovāla čaula. Pieaugušie īpatņi apdzīvo grunti 30 – 40 cm dziļumā, bet jaunie īpatņi apdzīvo grunts augšējos slāņus. Piemēram, 1,2 gadu vecs īpatnis mīt 10 cm dziļumā, bet 7 gadus vecs – 30 cm. Lielajai smilšgliemenei nepieciešams mazāk skābekļa nekā citām gliemenēm, jo tai piemīt spēja regulēt elpošanu.

Izplatīta Norvēģu jūrā, Baltijas, Baltajā un Ziemeļjūrā, kā arī Ziemeļamerikas austrumu piekrastē. Biežāk sastopama atklātā jūrā (R krastā gar Kurzemi) nekā Rīgas līcī. Dzīvo ierakusies dziļi gruntī (līdz 20 cm). Izskalotas čaulas nereti sastopamas jūras un Rīgas līča krastā. Tiek izmantota cilvēku uzturā, tomēr vairāk tā tiek izmantota kā lopbarības piedeva.

Latvijas faunai tā ir sveša suga, jo Baltijas jūrā tā pirmo reizi konstatēta 18.gs. Pastāv uzskats, ka tā pie mums ir atceļojusi ar vikingiem 11. – 12. gadsimtā.

www.dabasmuzejs.gov.lv