Lidmašīna

Lidmašīna ir aerodinamiskas formas gaisa kuģis, kas ir smagāks par gaisu, kā arī ar dzinēju vai propelleriem un nekustīgiem spārniem (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem dēvē par ornitopteriem). Lidmašīna spēj pārvietoties atmosfērā ar lielu ātrumu, izmantojot spārnu cēlējspēku, lai noturētos gaisā (gaisa kuģus, kas izmanto vertikāli novietota propellera cēlējspēku, sauc par helikopteriem). Atšķirībā no planieriem, lidmašīnām ir dzinēji. Vairumam lielo pasažieru un militārām lidmašīnām ir reaktīvie dzinēji, kas ļauj tām lidot augstu un ar lielu ātrumu. Mazās lidmašīnas joprojām izmanto parastos iekšdedzes dzinējus un propellerus, jo reaktīvie dzinēji ir dārgi un tērē daudz degvielas.

Tradicionāli lidmašīnas paceļas, izmantojot gaisa plūsmas zem tās spārniem, kas rodas, kustoties lidmašīnai uz priekšu. Citi lidaparāti, piemēram, helikopteri paceļas vertikāli, izmantojot propellerus, gaisa baloni paceļas, kad to blīvums tiek samazināts tik tālu, ka tas ir mazāks par gaisa blīvumu (Arhimēda spēks), raķetes kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas, kosmosa kuģi lido ārpus Zemes atmosfēras.

Galvenā atšķirība no citiem lidaparātiem ir tā, ka lidmašīnām ir nekustīgi spārni. Ir lidaparāti, kuriem arī spārni, bet, piemēram, ornitopteriem tie kustas, savukārt raķetēm tie ir paredzēti, lai neradītu turbulenci un tās kustētos paredzētajā virzienā. Nereti lidmašīnām ir arī propelleri, kas nodrošina kustību uz priekšu, atšķirībā, piemēram, no helikopteriem, kuriem propelleri ir vajadzīgi, lai paceltos.

Katrai lidmašīnai ir trīs galvenās vadības sistēmas: gāzes sviras, vadības kolonna, stūres pedāļi.

1840. gadu beigās angļu izgudrotājs Džordžs Keilijs uzbūvēja planieri, kas varēja pacelt vienu cilvēku. Planieri pacēla ar vilcēja palīdzību. Pēc tam daudzi mēģināja pacelties gaisā gan ar tvaika, gan ar iekšdedzes dzinēju darbinātās mašīnās. Taču tikai 20. gadsimta sākumā brāļi Raiti veica pirmo sekmīgo lidojumu.

www.lv.wikipedia.org