Lauztā sirds (Dicentra spectabilis)
Ziedi - sirdsveida, sārti ar baltām iekšējām ziedlapām
Lapu krāsa - zaļa
Augšanas forma - lakstaugs
Biotops - dārzs, mežs
Dabas zonas - mežastepes, platlapju meži
Indīgums - nav indīgs
Izplatība - Āzija
Auga pielietojums - dekoratīvs augs, dekoratīvi nestabila (pusefemeroīds), efektīga krāšņziedu ziemciete
Izplatība.
Savvaļā šī suga izplatīta galvenokārt Korejā, Mandžūrijā, kā arī daļā Ziemeļķīnas.
Morfoloģija.
Lauztā sirds pieder magoņu (Papaveraceae) dzimtai un ir lakstaugs, kas sasniedz 70-80 cm augstumu, saknes gaļīgas. Sugai lapas divkārt līdz trīskārt trīsdaļīgas, pelēkzaļas. Ziedi sirdsveida, nokareni, divkrāsaini, sārti ar baltu. Šķirnei 'Alba' augums 50-60 m augsts, lapas gaiši zaļās, ziedi balti, izkārtojušies vienpusīgā, nokarenā ķekarā.
Ekoloģija.
Lauztā sirds jāstāda daļēji noēnotā vietā, trūdvielām bagātā, pietiekami mitrā augsnē. Tā vidēji labi aug un zied arī saulainā un sausākā vietā, taču tad pēc noziedēšanas ātri zaudē dekorativitāti, stublājiem un lapojumam sakalstot. Augs jāsargā no pavasara salnām. Sakņu zonā vēlama mulča. Var ilgstoši augt nepārstādīta.
Nozīme.
Dārzos visizplatītākā suga, tipisks “vecmāmiņu” dārza augs. Lieliski piemērota vidēji liela auguma ziemciešu stādījumiem. Dekoratīvajā dārzkopībā īpaši iecienīts krāšņumaugs.
database.smartgardens.eu
Dicentra spectabilis – Lauztā sirds
Augstums: 70-75cm
Ziedi: sirdsveida, sārti ar baltām iekšējām ziedlapām.
Ziedēšanas laiks: V-VI
Lapas: vasarzaļas, zilganzaļas, pavasarī plaukstot sarkanīgas.
Augums un augšana: cerveida īssakneņu ļoti ilgmūžīga ziemciete.
Augšanas apstākļi: saulē – gaišā pilnā ēnā vidēji mitrā – mitrā trūdainā, auglīgā, smilšainā dārza augsnē.
Dekorativitāte: dekoratīvi nestabila(pusefemeroīds), efektīga krāšņziedu ziemciete.
Stādīšanas attālums: 60cm (3 uz 1m²).
Kopšana
Ravēšana:
pirmajā gadā pēc stādīšanas ļoti svarīga ir augsnes irdināšana, lai iznīcinātu iespējamās daudzgadīgās nezāles. Arī turpmāk stādījumus jāravē ne retāk kā reizi mēnesī. Ziemciešu stādījumus ieteicams mulčēt.
Mēslošana:
ziemcietēm pavasarī dod 30 – 50 g/m² pilnmēslojuma. Kūdras vai komposta mulča kārta būs kā organiskais mēslojums, bet, ja iespējams var vēl papildus mēslot ar kūtsmēsliem, kas labi sadalījušies. Neieteiktu ziemcietes pārmēslot ar slāpekli, jo tad var veidoties nedabīgs auga lielums un kuplums, kā arī ziemciete zaudē savu normālo izskatu un noturību, kļūst uzņēmīgāka pret slimībām un zaudē ziemcietību.
Apgriešana:
ziemciešu stādījumos regulāri jāizgriež atmirušās, bojātās un slimās augu daļas, jāizlauž vai jāizgriež noziedējušie ziedi. Rudenī ziemcietes ieteicams nogriezt atstājot ~ 5-10 cm garus dzinumus, izņemot mūžzaļos augus (bergēnijas, graudzāles u.c.).
Laistīšana:
sausā un saulainā laikā ziemcietes jālaista. Laistīt vēlams no rīta vai vakarā, nevis karstajā pusdienas saulē, jo tā liela daļa mitruma iztvaiko. Pēc laistīšanas ieteicams augsni uzirdināt.
Ieziemošana:
Ziemcietes, kurām atmirst auga virszemes daļa, var piesegt ar ātri trūdošo organisko materiālu, koku lapām. Zem kokiem stādītajām ziemcietēm pietiek ar nobirušo lapu kārtu. Satrūdot tās veido ziemciešu augšanai un attīstībai labvēlīgu vidi.
Obligāti ir jāsedz jaunie stādījumi, īpaši rudenī stādītie, kā arī augi, kas izvietoti paaugstinātās, saules un vēja ietekmei pakļautās vietās uz dažādiem akmeņu krāvumiem un terasēm.
www.stadibulduri.lv
