Lauka maijvabole (Melolontha melolontha)

Lauka maijvabole ir vaboļu kārtas Coleoptera plākšņtaustekļaiņu dzimtas Scarabaidae pārstāve. Šīs dzimtas vaboļu izmēri variē plašās robežās. Tai ir raksturīgi asimetriskas vālītes veida galvas taustekļi, kas sastāv no plākšņveidā paplašinātiem posmiem. No tiem arī ir cēlies dzimtas latviskais nosaukums. Kukaiņu priekškājas ir racējtipa, pigīdijs (vēdera pēdejais posms) nav apsegts. Šajā dzimtā zināmas vairāk kā 20 000 sugas, no tām Latvijā ir sastopamas 87.

 Lauka maijvabole ir 22 līdz 31,5 mm gara iegarena vabole ar sarkanbrūniem spārniem, balti apmatotiem trijstūrveida laukumiņiem vēdera posmu sānos un vālesveida taustekļiem, kuri, kā tas ir raksturīgs skarabeju jeb plākšņtaustekļaiņu dzimtas pārstāvjiem, sastāv no vairākām plāksnītēm. To skaits atšķiras atkarībā no dzimuma: tēviņiem ir septiņas plāksnītes, bet mātītēm – sešas. Segspārniem ir gareniskas šķautnes un tie ir klāti ar baltiem matiņiem. Līdzīgi segspārniem, arī maijvaboles kājas un taustekļi ir sarkanbrūni.

Lauka maijvaboles izplatības areāls aptver Rietumeiropu un Viduseiropu. Latvijas mērogā tā vairāk sastopama Kurzemē un Zemgales rietumu daļā. Latvijas austrumu daļā biežāk sastopama meža maijvabole. Iespējams, ka tas ir saistīts ar klimata atšķirībām šajās Latvijas daļās: Latvijas austrumu daļā klimats ir kontinentālāks kā Kurzemē.
raksti.daba.lv