Kāpuri

Kāpurs

Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija. Kāpuri parasti mēdz būt tādiem dzīvniekiem, kas attīstās ar pārvēršanos jeb metamorfozi (būtisku uzbūves izmaiņu). Parasti kāpuriem nav attīstīta reproduktīvā sistēma, tādēļ tie nespēj vairoties. Dažām dzīvnieku sugām dzimumdziedzeri var sākt funkcionēt jau kāpura stadijā — šādu parādību sauc par neotēniju. Pazīstams neotēniskais kāpurs ir aksolotls.

Kāpuri pazīstami daudziem jūras un saldūdens bezmugurkaulniekiem (piemēram, posmtārpiem, gliemjiem, adatādaiņiem), kukaiņiem ar pilno pārvēršanos, kā arī primitīvākajiem mugurkaulniekiem — zivīm un abiniekiem. Dažiem dzīvniekiem var būt vairākas secīgas kāpuru stadijas.

Šaurākā nozīmē par kāpuriem mēdz dēvēt kukaiņu, it sevišķi tauriņu, tārpveida kāpurus. To raksturīgā izskata dēļ sarunvalodā kukaiņu kāpurus bieži mēdz nepareizi saukt par tārpiem.
Daudziem kāpuru veidiem ir savi nosaukumi. Bieži tas saistīts ar šādu kāpuru īpatnējo izskatu, kas mēdz tik ļoti atšķirties no pieaugušo formu izskata un dzīvesveida, ka daži kāpuri sākumā tikuši uzskatīti par atsevišķām sugām (piemēram, leptocefali).
lv.wikipedia.org

Tauriņa kāpurs

Tauriņa kāpurs ir zvīņspārņu kārtas kukaiņu kāpurs. Vairumam kāpuru ir cilindrisks ķermenis, kura garums ir no dažiem milimetriem līdz pat 12 cm. Ķermenis sastāv no galvas segmenta, trim krūšu segmentiem un desmit vēdera segmentiem. Pie krūšu segmentiem atrodas trīs pāri īsto kāju, bet pie vēdera ir vairāki pāri kāju, kuras vēlāk reducējas. Uz galvas katrā pusē ir sešas acis (stemmata), kas uztver tikai gaismu, nevis attēlus. Kāpuriem ir īsas segmentētas antenas un spēcīgi žokļi. Daudzus tauriņu kāpurus dēvē arī par tārpiem, piemēram, zīdtārpiņus.
lv.wikipedia.org