Kungu iela, Rīga

Kungu iela izveidojās 15.gs., kad daļa no tās, sākot ar 1439. gadu, tika saukta par Brdebekas ceļu, par godu Rīgas rātskungam. 1550. gadā tā tika saukta par Siļķu ielu, jo tur pārdeva siļķes, ar kurām nedrīkstēja tirgoties tirgus laukumā. 1802. gadā tā tika pārsaukta par Kungu ielu. 1941. gadā ielas jaunais nosaukums bija Daugavas iela. 1942.-1944. gadā ielu atkal sauca par Kungu ielu, bet no 1944. gada - par Daugavas ielu. Savu nosaukumu Kungu iela atguva 1991. gadā. Ielas garums ir 420 metri.
www.citariga.lv

Garums 420 m. Ielas D gals līdz 1439 saukts par Bredbeka ielu (Bredbekische strate - lejasvācu val.) pēc rātes kunga G.Bredbeka vārda; no 1453 dēvēta par šķērsielu starp Cūku (tagadējo Peldu) un Mārstaļu ielu. Ap 1411 no tirgus laukuma, uzceļot t.s. jaunās būdas, atdalīja šauru šķērsielu - Bredbeka ielas turpinājumu uz Z, ko vēlāk nosauca par Siļķu ielu (Heringstrate, 1550). Tur pārdeva siļķes, ar kurām nedrīkstēja tirgoties tirgus laukumā. Iespējams, ka ielas nosaukums radies no H.Hēringa dzimtas vārda (tās īpašums atradies tagējā Kungu un Mārstaļu ielas stūrī; minēts 1442). Vēlākais ielas nosaukums - Kungu iela (Herrenstrasse; no 1802) ir izrunas pārveidojums. 1941 pārdēvēta par Daugavas ielu. L. Tēvijas kara laikā gandrīz visa ielas apbūve tika nopostīta, atjaunota pēc kara. Ielā atrodas arhitektūras pieminekļi: 33 - pils. pasta. kantoris (18.-19. gs.) un 34 - Jura hospitālis. (© enc.*Rīga*1988)