Krāslavas novads

Krāslavas novads ir pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas autrumdaļā. Izveidota 2001. gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tobrīd ietilpa Krāslavas rajonā. 2009. gadā novadam tika pievienoti arī Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasts. Novada dome atrodas Krāslavā.

Krāslavas novada administratīvajā teritorijā ietilpst 12 teritoriālās vienības:
  1. Aulejas pagasts
  2. Indras pagasts
  3. Izvaltas pagasts
  4. Kalniešu pagasts
  5. Kaplavas pagasts
  6. Kombuļu pagasts
  7. Krāslavas pagasts
  8. Piedrujas pagasts
  9. Robežnieku pagasts
10. Skaistas pagasts
11. Ūdrīšu pagasts
12. Krāslavas pilsēta
Novada administratīvais centrs atrodas Krāslavas pilsētā.


Senā Krāslava
Rakstītos avotos Krāslavas vārds parādījās 16. gs., taču pilsētas tuvākajā apkaimē apzinātie latgaļu pilskalni, apmetņu vietas un senkapi liecina, ka šī teritorija Daugavas tirdzniecības ceļa malā bijusi apdzīvota jau vairākus gadsimtus agrāk. 14. gs. Krāslavā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava, bet 1558. gadā tā kļuva par ordeņa lēņa muižu.16. un 17. gs. Krāslavas īpašnieki bieži mainījās, taču kopš 1729. gada, kad muižu nopirka grāfs Jans Ludvigs Plāters, viņa dzimtas īpašumā tā palika līdz pat Pirmajam pasaules karam. Plāteri Krāslavu centās izveidot par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru. 1808.gadā no Daugavpils uz Krāslavu (gan tikai līdz 1822. gadam) pārcēla Latgales administratīvās iestādes. Tomēr pēc 1826. gada ugunsgrēka miesta agrākais spožums pamazām sāka zust. Krāslava atkal atdzīvojās 1865. gadā, kad tās tuvumā atklāja Daugavpils–Vitebskas dzelzceļa staciju. Taču 1893. gadā miests vēlreiz smagi cieta ugunsgrēkā. Pirms Pirmā pasaules kara Krāslava bija otrs lielākais miests Latvijā (10500 iedzīvotāji). Pilsētas tiesības Krāslavai piešķīra 1923. gadā.
www.visitkraslava.com