Krāslavas katoļu baznīca

Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca atrodas Krāslavas centrā, Svētā Ludvika laukumā 2. Dievnams ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs un otrā lielākā svētceļotāju vieta Latgalē pēc Aglonas. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Krāslavas pirmā katoļu koka baznīca bija Miķeļa de Brunova celta, 1580. - 1590. gados.
Juris de Lundingshauzens-Volfs 1676. gadā Krāslavā uzcēla jaunu, lielu koka baznīcu un nodeva to jezuītu aprūpē.

Tagadējā baznīca būvēta 1755. - 1767.g. Celtni projektēja itāļu arhitekts A.Parako. Šī trīsjomu bazilika bez torņiem, ar monumentālām atturīgās baroka formās veidotām iekštelpām sākotnēji bija iecerēta kā Inflantijas bīskapa katedrāle. Tās pamatlicēji bija grāfi Plāteri. Baznīcu rotā 13 altāri.

Krāslavas baznīca ir joniešu stila beztorņu mūra trīsnavu celtne ar skārda jumtu un akmens plākšņu grīdu. Tā ir, neskaitot presbitēriju un priekštelpas, 42 metrus gara, 26 metrus plata un 22 metri augsta. Baznīcas dārzu ieskauj mūra žogs. Baznīcas dārzā atrodas 1838. gadā celtā zvannīca, kurā atrodas 1787. gadā atlietais zvans "Ludvigs", 17 pudus un 27 mārciņas smags, 1853. gada zvani "Donāts", 25 pudus un 39 mārciņas smags un "Konrāds". Zem baznīcas atrodas grāfu Plāteru dzimtas kapenes.