Krustpils kultūras nams

Krustpils kultūras nams ir viena no Jēkabpils pašvaldības Kultūras pārvaldes kultūras iestādēm, kas atrodas Rīgas ielā 210/212.

Vēsture
Pa kara un garajiem juku gadiem pilsētas iedzīvotāji bija noilgojušies pēc mūzikas un mākslas, tāpēc pirmajos pēckara gados tika organizēti dažādi pašdarbības kolektīvi pilsētā, taču toreizējai Krustpils pilsētai trūka sava kultūras nama, atšķirībā no Jēkabpils, kurai bija atvēlēts bijušais Aizsargu nams, kuru pārsauca par Oškalna Kultūras namu, tagad Jēkabpils Tautas nams. Tāpēc krustpiliešiem iesākumā bija jāizlīdzas ar šaurām telpām Rīgas ielā 111, kur vēlāk atradās kinoteātris "Par mieru", tagad Jēkabpils inovāciju centrs.

Jaunā Krustpils kultūras nama atvēršanas svētki tika svinēti 1959. gada 20. martā, kas bija pirmā jaunceltne septiņgadē toreiz pastāvošā Krustpils rajonā. kultūras namā izvietojās arī bibliotēka un kinoteātris. Par pirmo direktori sāk strādāt spilgta, radoša personība Skaidrīte Čerņecova, kura ap sevi sāk pulcināt talantīgus mākslinieciskos vadītājus. Georgs un Biruta Kovaļonoki organizē dramatisko kolektīvu un aģitbrigādi, kā arī gatavo koncertprogrammas. Pūtēju orķestri sāk vadīt Zinovijs Brākers, izveidojas spēcīgs vokālais ansamblis Marutas Apsalones vadībā, par šī kolektīva vokālo pedagoģi 1967. gadā kļūst operdziedātāja Anna Žebeka, bet soliste ir Jēkabpils ārste Ciemalda Lūkina, kura veido soloprogrammas. Par dekoratoru kultūras namā sāk strādāt Jānis Valainis, veidojot noformējuma meistardarbus un sagatavojot telpas pasākumiem. Apvienojoties pilsētām 1962. gadā, kultūras namu pārsauc par Jēkabpils rajona kultūras namu. Krustpils kultūras nama pašreizējais nosaukums ir tikai no 1999. gada 1. janvāra, kad toreizējais Jēkabpils rajona kultūras nams, kas atradās Jēkabpils rajona pakļautībā juridiski tika nodots Jēkabpils pilsētai. Nosaukuma maiņa bija darbinieku iniciatīva, jo vārds "Jēkabpils" tika lietots pilsētas otras kultūras iestādes - Tautas nama nosaukumā, turklāt, vienlaicīgi būtu nosaukta kultūras iestādes atrašanās vieta - Jēkabpils daļa Daugavas labajā krastā, tas ir, Krustpils, kas pirms apvienošanas 1962. gadā bija kādreizējā Krustpils pilsēta.
 2011. gadā notika Krustpils Kultūras nama rekonstrukcija.

Darbība
Krustpils kultūras nams ir viena no lielākajām kultūras iestādēm ne tikai Jēkabpils novadā, bet arī visā reģionā. Kultūras namā darbojas desmit Tautas mākslas kolektīvi, astoņi amatierkolektīvi un interešu grupas, kopumā iesaistīti aptuveni 350 pašdarbnieki. Kultūras nama radošā un tehniskā potenciāla izmantošanai ir būtiska nozīme Jēkabpils pilsētas vērienīgāko kultūras projektu radīšanā. To vidū ir minami: pilsētas, tradicionālo gadskārtu un bērnu svētki, profesionālu mākslinieku viesizrādes un vieskoncerti, kā arī citi plaša spektra izklaides pasākumi. Krustpils kultūras nama pārziņā ir nodota arī Krustpils saliņā atrodošā pilsētas brīvdabas estrāde.

lv.wikipedia.org