Krustpils dzelzceļa stacija
Krustpils dzelzceļa stacija
Līnijā Jelgava I—Krustpils
Krustpils—Daugavpils
Krustpils—Rēzekne II
Rīga—Krustpils
Atklāta 1861. gadā
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Kreutzburg
Stacijas tips pasažieru, kravas, iecirkņa, mezgla
Platformu skaits 3 + 1 (pagaidu)
Sliežu ceļi 8 (neskaitot atzarus un strupceļus)
Adrese Stacijas laukums 1, Jēkabpils
Tuvākās stacijas Ozolsala (8 km)
Daugava (11 km)
Kūkas (13 km)
Pļaviņas (17 km)
Trepe (17km)
Sēlpils (18 km)
Krustpils ir līniju Jelgava I—Krustpils, Krustpils—Daugavpils, Krustpils—Rēzekne II, Rīga—Krustpils lielākā mezgla stacija, atrodas Jēkabpils pilsētā.
Stacijas vēsture
Krustpils dzelzceļa stacija kā lielākā līnijas Rīga—Daugavpils starpstacija tika uzbūvēta līdz ar līnijas būvniecību 1861. gadā. Šeit tika izbūvētas kā lokomotīvju un vagonu depo, tā arī citas dzelzceļa iekārtas un būves. Dzelzceļš kā transporta veids Latvijas teritorijā turpināja attīstīties līdz ar sociālajām un ekonomiskajām reformām Krievijā. Starp trim vietējām dzelzceļa līnijām 19. gs. beigās vadošā vieta preču pārvadāšanā bija Rīgas—Dinaburgas līnijai. 1901. gadā tika izbūvēts Maskavas—Krustpils dzelzceļa posms, savienojot Krustpili ar Tukumu 1904.gadā un noslēdzot Ventspils—Maskavas—Ribinskas maģistrāles būvi. Maģistrālei bija milzīga ekonomiskā nozīme.
Līdz ar Maskavas—Ventspils līnijas pieslēgšanu 1901. gadā stacija tika paplašināta.
1899. gadā, uzsākot Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi, tika meklēta vieta dzelzceļa stacijai. Krustpils stacija šajā laikā bija neliela, ar diviem sliežu ceļiem, tādēļ neatbilda būvētāju plāniem. Jāatzīmē, ka būvētāji bija speciālisti no Anglijas un Dānijas. Ārzemju akcionāri piedalījās ar saviem kapitālieguldījumiem. Jau 1859. gadā, kad sāka būvēt Rīgas—Dinaburgas (tagad Daugavpils) dzelzceļu, viss aprīkojums nācis no ārzemēm. Rīgas—Dinaburgas līniju atklāja 1861. gadā. Ar līdzīgiem notikumiem ārzemju akcionāri uzsāka Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi. Krustpils tuvumā tika projektēta jauna, liela dzelzceļa stacija. Šiem mērķiem izvēlējās trīs kilometrus attālumā esošo Zīlānu sādžu.
Pirmā pasaules kara laikā stacija bija stipri cietusi. Pirmais pasaules karš (1914.—1918.) pārtrauca rūpniecības uzplaukumu un pilnīgi izmainīja saimniecības struktūru un dzelzceļa transporta attīstību Latvijas teritorijā. Kara laikā no Latvijas tika evakuētas svarīgākās rūpnīcas, tajā skaitā transporta uzņēmumu iekārtas — 30 tūkst. vagonu — 186,2 milj. rubļu vērtībā, kā arī dzelzceļa saimniecībā izmantotais ritošais sastāvs. Smagi cieta viss dzelzceļa tīkls, īpaši Rīgas—Krustpils—Daugavpils līnija, kas trīs kara gadus atradās tiešā frontes līnijas tuvumā. Vairākas līnijas kara laikā tika iznīcinātas, uzspridzināti visi lielie tilti, stacijas, nopostīti arī ūdenstorņi un depo.
Taču stacija tika atjaunota gandrīz iepriekšējā apjomā. Pēc Otrā pasaules kara stacijas uzgaidāmās un dienesta telpas tika iekārtotas kādā sabiedriskā telpā stacijas laukumā un sākās jaunas stacijas ēkas būve, kas tika uzbūvēta 1954. gadā. Šī stacijas ēka ir divstāvu celtne, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Lasīt tālāk