Krišjāņa Valdemāra iela, Rīga

Krišjāņa Valdemāra iela ir maģistrālā Rīgas iela, kas atrodas Daugavas abos krastos, Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimēs. Krišjāņa Valdemāra iela sākas krustojumā ar Slokas un Kalnciema ielām un beidzas krustojumā ar Skanstes un Upes ielām. Ielas kopējais garums ir 3170 metri un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām. Krišjāņa Valdemāra iela pāri Daugavai iet pa Vanšu tiltu.

Ielas raksturojums
Krišjāņa Valdemāra iela ir 3170 metrus gara asfaltēta iela Daugavas abos krastos, Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar Slokas un Kalnciema ielām un iet austrumu—ziemeļaustrumu virzienā kā četru joslu iela (braukšanas joslas savā starpā atdalītas). Iela tās sākumā savienojas ar Daugavgrīvas ielas pievadu. Ielai virzoties tālāk tā šķērso Āzeni, nonākot Ķīpsalas apkaimē. Ķīpsalā ielai ir nobrauktuves uz Ķīpsalu, kā arī ielas malā atrodas iepirkšanās centrs "Olimpia", Preses nams un Saules akmens — Swedbank centrālā ēka. Aiz Ķīpsalas Krišjāņa Valdemāra iela iet pāri Daugavai pa Vanšu tiltu (arī kā četrjoslu iela ar atdalītām braukšanas joslām).

Aiz Vanšu tilta Krišjāņa Valdemāra iela turpinās kā četrjoslu iela, bet braukšanas joslas vairs nav atdalītas. Aiz Vanšu tilta, pie Pils laukuma, ielai ir savienojums ar Citadeles ielu. Tālāk iela virzās gar Latvijas Bankas ēku, kā arī pie Jēkaba laukuma veido savienojumu ar Noliktavas ielu. Latvijas Nacionālā teātra tuvumā iela savienojas ar Jēkaba ielu no vienas puses un ar Kronvalda bulvāri no otras puses, ka arī ar Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri. Tad iela šķērso pilsētas kanālu, virzās gar Rīgas Valsts 2. ģimnāziju un pamatskolu "Rīdze", kā arī savienojas ar Vingrotāju ielu. Pie Raiņa bulvāra ielas nepārnumuru pusē atrodas Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, savukārt, iepretīm Raiņa bulvārim — Kongresu nams.

Aiz krustojuma ar Raiņa bulvāri, Krišjāņa Valdemāra iela krustojas ar Kalpaka bulvāri. Ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai atrodas Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, kā arī Latvijas mākslas muzejs. Kultūras ministrijas tuvumā iela krustojas ar Andreja Pumpura ielu. Pie krustojuma ar Elizabetes ielu ielas vienā pusē atrodas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, bet otrā pusē — biroju ēka "Valdemāra centrs". Tālāk iela krustojas arī ar Dzirnavu, Lāčplēša, Emiļa Melngaiļa un Ģertrūdes ielām. Nedaudz tālāk tā savienojas ar Stabu ielu no vienas puses un Hanzas ielu no otras puses. Savukārt, Rīgas 49. vidusskolas tuvumā iela krustojas ar Bruņinieku ielu no vienas puses un Sporta ielu no otras puses. Rīgas Pilsētas 1. slimnīcas tuvumā ielai ir savienojumi ar Zaubes, Nītaures un Aristīda Briāna ielām.

Aiz krustojuma ar Aristīda Briāna ielu ielas pārnumuru puse atrodas Latvijas Universitātes Ķīmijas Fakultāte. Ielai virzoties tālāk tā veido savienojumus ar Mālpils, Šarlotes un Alojas ielām. Aiz Šarlotes ielas krustojuma Krišjāņa Valdemāra iela pagriežas vairāk ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas tuvumā iela savienojas ar Ēveles ielu, tālāk tā krustojas ar Zirņu ielu. Savukārt, lielveikala "Rimi" un Latvijas nacionālā metroloģijas centra tuvumā iela krustojas ar Ierēdņu un Kareivju ielām. Krišjāņa Valdemāra iela beidzas krustojumā ar Skanstes un Upes ielām.

Vēsture
Ielas nosaukums 18. gs. bija Lazaretes iela (Lazarethstrasse), kas ārpus Rīgas nocietinājumiem veda uz pilsētai piederošo lazareti. Ap 1790. gadu Lazaretes ielā brīvmūrnieku Rīgas loža "Mazā pasaule" uzcēla savu ārpilsētas sanāksmju namu, bet pēc 1797. gada namā izveidoja literāru dziedāšanas biedrību „Euphonie”, kas tur darbojās visu 19. gadsimtu. Tādēļ ielu sāka dēvēt par Eifonijas ielu. Sakarā ar Rīgas nocietinājumu nojaukšanu un priekšpilsētu labiekārtošanu, 1858. gadā Eifonijas iela par godu Krievijas impērijas ķeizaram Nikolajam I tika pārsaukta par Nikolaja bulvāri (Nikolaiboulevard) jeb Nikolaja ielu (Николаевская улица). 1923. gadā iela tika pārsaukta Krišjāņa Valdemāra vārdā par Valdemāra ielu. Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija Hermaņa Gēringa iela (Herman Göring Straße). 1944. gadā tā atkal tika pārsaukta par Valdemāra ielu. 1953. gadā iela tika pārsaukta vēlreiz, šoreiz tās nosaukums bija Gorkija iela (улица Горького). 1990. gadā iela atguva Krišjāņa Valdemāra ielas vārdu.

Krišjāņa Valdemāra iela ir savienota ar sekojošām ielām:

lv.wikipedia.org

 
Krišjāņa Valdemāra iela atrodas no 11.Novembra krastmalas līdz Duntes ielai. Garums 3170 m. Senākais nosaukums - Lazaretes iela. Izveidojusies no ceļa uz kara lazareti, iekārtota Pētera I laikā pie Blieķu (Balinātāju) vārtiem; stiepās no Elizabetes ielas līdz Blieķu (tag. A.Briāna) ielai. 19. gs. sāk. saukta arī par Eifonijas ielu; nos. cēlies no saviesīgās b-bas «Eifonija», kas 18. gs. b. atradās Lazaretes ielā. 1858 Eifonijas iela pārdēvēta par Nikolaja ielu (Krievijas cara Nikolaja I vārdā) un pagarināta līdz Nikolaja tiltam (tilts pāri Pilsētas kanālam). 1860 Jēkaba ielas daļu, kas nogriezās pa labi līdz Nikolaja tiltam (posms no tag. Jēkaba ielas līdz Pilsētas kanālam), pievienoja Nikolaja ielai. Pēc Citadeles nocietinājumu nojaukšanas (1872-75) atbrīvotā terit. apbūvēta un ierīkotā iela no Jēkaba ielas līdz Daugavas krastam pievienota Nikolaja ielai. 1875/76 posms no Elizabetes ielas līdz Basteja bulvārim nosaukts par Nikolaja bulvāri. 1885 Blieķu iela un Nikolaja bulvāris pārdēvēti par Nikolaja ielu, tādējādi savienojot Nikolaja ielu ar tās pilsētas posmu un pagarinot to līdz Karlīnes (tag. Miera) ielai. 1923 Nikolaja iela pārdēvēta par Valdemāra ielu (sab. darb. K.Valdemāra vārdā). Pēc Franču liceja uzcelšanas 1932 ierīkota Vāgnera iela (no Nītaures ielas līdz Šarlotes). 1933 Valdemāra ielas daļa no Vāgnera (tag. Valdemāra) ielas līdz Karlīnes (tag. Miera) ielai nos. par Aristida Briāna ielu. 1953 Valdemāra iela pārdēvēta par Gorkija ielu sakarā ar rakstn. M.Gorkija 85. dzimšanas dienu. 1954 Gorkija ielai pievienota Dārzniecības (līdz 1942 Vāgnera) iela un Šarlotes ielas daļa starp Dārzniecības un Duntes ielu. Ielas apbūve veidojusies gk. 19. gs. b. - 20. gs. sākumā.
wikimapia.org

Krišjāņa Valdemāra ielas jūgenstila celtnes:

Īres nams Krišjāņa Valdemāra ielā 23
Ēkas fasāde ar atsevišķām romantiski stilizētām detaļām, piemēram, zelmiņiem vācu renesanses formās, veidota, izmantojot Berlīnes arhitekta A. Gīzekes skices. Apdarē dominē jūgendstila ornamentika. Kāpņutelpā krāšņas vitrāžas un kokgriezumi. Ēka restaurēta 2006. gadā, un tajā iekārtota viesnīca.

Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Valdemāra ielā 18
Ēka ir savdabīgs nacionālā romantisma piemērs. Kopumā atturīgās fasādes arhitektūrā ar dažādas tonalitātes dabīgu materiālu lietojumu panākta izteiksmīga krāsainība. Līdzīgi dažām citām A. Malvesa celtnēm, zelmiņus, kuri vainago erkerus, iekļauj spēcīgi izvirzīti jumti.

Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Valdemāra ielā 20
Ēkas fasādes arhitektūra ir tuva „stateniskā jūgendstila” formu valodai. Filigrānajā ornamentālo rotājumu spēlē izceļas graciozās sieviešu figūras centrālajā erkerī. Tās, iespējams, darinājis tēlnieks Augusts Folcs, kura darbnīca atradās ielas pretējā pusē Krišjāņa Valdemāra ielā 31. Arhitekts bija arī ēkas īpašnieks.

Īres nami Krišjāņa Valdemāra ielā 67, 69, 71 un 73
Lielākais un viens no iespaidīgākajiem nacionālā romantisma apbūves ansambļiem Rīgā. Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 67 celta pēc arhitekta Eižena Laubes projekta. Tā izceļas ar efektīgu stūra torni un elegantām etnogrāfisku ornamentu stilizācijām dekoratīvajos ciļņos. Atsevišķās iekštelpās restaurēti griestu gleznojumi, kas izpildīti jūgendstila raksturīgajās ģeometriski ornamentālajās formās. Pārējās ēkas celtas 1909.–1910. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projektiem. Šo ēku fasāžu apdarē etnogrāfiskie motīvi atveidoti nepastarpināti. Granītā izcirstajam balstam ieejas portālā Krišjāņa Valdemāra ielā 69 ir tautas koka celtniecībā izplatītu stabu forma.
www.jugendstils.riga.lv