Kretingas Lurds

Kretingas Lurds ir Lurdas grotas kopija Lietuvā, Kretingā, ielejā pie Pastauninka strauta, starp katoļu baznīcu un Sv. Antona rūmiem (J. Pabrėžos ielā).

To 1933. gadā, atzīmējot Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā 75. gadadienu, iniciēja franciskāņu mūki, jo īpaši klostera gvardiāns tēvs Augustins Dirvele, kurš šim nolūkam divreiz apmeklēja Lurdu Francijā. Jaunavas Marijas un svētās Bernadetes Subiru čuguna skulptūras, kas darinātas Lurdā, Francijā, uz Lietuvu atveda un Kretingai uzdāvināja amerikāņu lietuviete, franciskāņu terciāre Liudvika Gedminaite. Viņa arī uzdāvināja aprīkojumu altārim — kopumā tas izmaksāja apmēram 4500 litu. Tā kā skulptūras bija čuguna, katru no tām nesa seši vīri.

Atšķirībā no Francijas, Kretingas Lurda grota veidota nevis no klints, bet no lauka akmeņiem. Aptuveni 7×7 metrus lielā grota izveidota kalna nogāzē. Būvei tika izmantoti akmeņi no vecas alus brūža ēkas, kuru franciskāņi nojauca.

Kretingas Lurds tiek uzskatīts par vienu no iespaidīgākajiem Lurdiem Lietuvā. Netālu no tā notiek dažādi pasākumi — franciskāņu ģimnāzijas svētki, Sv. Antona un Porciunkulas atlaidas, Ziemassvētku, Lieldienu un Vasarsvētku misterijas, kā arī kopš 1990. gada katru maija pēdējo sestdienu — Lietuvas bērnu baznīcas koru svētki. Vietu apmeklē dažādu konfesiju un pārliecību cilvēki un pilsētas viesi. Šodien Kretingas Lurds ir gan pilsētas vēstures, reliģiskās kultūras un arhitektūras mantojuma daļa, gan viens no nozīmīgākajiem Kretingas simboliem.