Kolorādo vabole

Kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole (latīņu: Leptinotarsa decemlineata) pieder pie Leptinotarsaģints, lapgraužu dzimtas, vaboļu kārtas. Šajā ģintī sastopamas vairāk kā 40 sugas. Kartupeļu lapgrauzi pirmo reizi atklāja Tomas Nutals (Thomas Nuttal) 1811. gadā un pirmo reizi aprakstīja Tomas Seijs (Thomas Say) 1824. gadā.

Dzīves cikls
Gadā attīstās 1 paaudze. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus, mātītes dēj olas lapu apakšpusē, grupās pa 30-40. Izšķīlušies kāpuri uzturas vienkopus un grauž kartupeļu lapas. Sevišķi intensīvi barojas trešā un ceturtā auguma kāpuri. Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie ierokas augsnē iekūņoties un parasti augusta sākumā izkūņojas jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau nobriedušās lapas. Attīstību veicina silts un sauss laiks. Ja trūkst barības, vaboles ierokas augsnē un optimāla mitruma apstākļos tur var palikt līdz diviem mēnešiem. Septembrī, kad laiks kļūst vēsāks, vabolēm augsnē iestājas diapauze, kas var turpināties līdz 3 gadiem. Vaboles augsnē pārziemo, parasti 30–35 cm dziļumā, bet pie nelabvēlīgiem apstākļiem var ziemot 1 m dziļumā.

Ierobežošanas metodes
Dabiskie ienaidnieki ir mārītes, zoofāgās blaktis un zeltactiņas, kas iznīcina olas. Ar kāpuriem barojas putni. Mitrā laikā kāpuri nereti saslimst (inficējas) un iet bojā. Dabisko ienaidnieku nozīme kartupeļu lapgrauža skaita ierobežošanā ir neliela. Par kartupeļu lapgrauža savairošanās gaitu var spriest pēc vaboļu un izdēto olu daudzuma uz kartupeļu lapām. Populāciju blīvumu un lauksaimniecisko kaitējumu var samazināt, periodiski no auga nolasot pieaugušās vaboles un to kāpurus. Pie augsta populācijas blīvuma mehāniska nolasīšana nelīdzēs, tad jāizmanto bioloģiskās vai ķīmiskās kontroles. Bioloģiskā kontrole nav visefektīvākais kartupeļu lapgrauža populācijas regulācijas mehānisms, jo tām ir maz dabisko ienaidnieku. Visbūtiskāk ietekmē parazitoīds – Myiopharus sp.(Diptera: Tachinidae). Visefektīvākais populācijas regulācijas mehānisms ir ķīmiskā kontrole. Ķīmiskā kontrole ir insekticīdu izmantošana. Insekticīdi ir plaši izmantoti cīņā ar kartupeļu lapgrauzi, taču šiem kukaiņiem strauji veidojas rezistence. Visjutīgākie pret insekticīdiem ir kāpuru pirmās divas paaudzes. Pieaugušās vaboles, kas tikko ir izkūņojušās, var ievākt, izmantojot augsnes lamatas dzeltenā krāsā.

Populācijas ietekmējošie faktori
Indivīdu skaits pa gadiem var būtiski atšķirties: vienu gadu indivīdu skaits var būt salīdzinoši zems, otru gadu augsts. Vislielākā mirstība ir novērota olām, šo mirstību izraisa galvenokārt plēsoņas – kartupeļu lapgrauža dabiskie ienaidnieki. Arī kūniņu mirstība ir salīdzinoši augsta, to izraisa parazitoīds – Myiopharus sp. (Diptera: Tachinidae). Vabolēm ir salīdzinoši augsta ziemošanas mirstība, mirstības koeficents svārstās no 0–0,70, kas parāda, kāda daļa mirst atkarībā no ziemas labvēlības. Kopumā populācijas lielumu un dinamiku ir grūti novērtēt, jo pastāv augsta migrācija.
lv.wikipedia.org

https://lv.wikipedia.org/wiki/Kartupe%C4%BCu_lapgrauzis

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu