Koka lapas
Lapas - augu orgāni, kuros notiek fotosintēze. Fotosintēze ir svarīgākais process dabā, jo gaismas enerģijas ietekmē no neorganiskajām vielām sintezējas organiskās vielas, ko paši augi un visi citi dzīvie organismi izmanto dzīvībai nepieciešamās enerģijas iegūšanai. Bez tam fotosintēzē izdalās skābeklis, ko visi aerobie organismi izmanto elpošanai. Fotosintēze nodrošina vielu apriti dabā un gāzu līdzsvaru atmosfērā.
Kokus, kuri rudenī nomet lapas dēvē par lapu kokiem. Koka lapas satur īpašu koši zaļu vielu – hlorofilu. Hlorofilam ir nepieciešama saules gaisma, lai no oglekļa dioksīda, ko lapas saņem no gaisa, un ūdens ražotu kokam nepieciešamās barības vielas. Tā kā rudenī saules gaismas kļūst arvien mazāk, lapas zaudē zaļo krāsu un nokrīt zemē, bet koki gatavojas ziemas mieram.
Rudenī neparasti skaista izskatās sarkanā kļava. Dienām kļūstot īsākām, kokā notiek ķīmiskas pārmaiņas un kļavas lapas iegūst visdažādākās nokrāsas – no oranžas līdz tumši sarkanai. Kļavas, kuras kļūst sarkanas, parasti ir vīrišķie koki, savukārt sievišķajiem kokiem piemīt tendence kļūt dzeltenīgi oranžiem. Lapu krāsu ietekmē arī augsnes sastāvs – jo skābāka augsne, jo tumšsarkanākas kļūst lapas.
Avots: Sallija Tagolma „Lielā gadalaiku grāmata”
Lasīt tālāk
