Koka kāpnes

Kāpnes savieno apakšstāvu ar pagrabu un augšējiem stāviem vai bēniņiem, kā arī nodrošina nokļūšanu no zemes virsas līmeņa apakšstāvā. Kāpnes sastāv no slīpiem elementiem - laidiem, kas veidoti no pakāpieniem, un horizontāliem elementiem - podestiem jeb kāpņu laukumiem. Kāpņu laidus un podestus iežogo ar margām. Katrā kāpnes laidā nedrīkst būt mazāk par trim pakāpieniem. Ja laidā ir tikai viens vai divi pakāpieni, tas ir bīstami no drošības viedokļa, jo cilvēks šos pakāpienus  var neievērot un var notikt nelaimes gadījums. Neērtības rada arī tāds, pakāpienu skaits laidā, kas lielāks par 10 līdz 12, tāpēc kāpnes bieži veido vairākos laidos, ko sadala ar podestiem. Kāpņu izvietojums un galvenie raksturojumi  jāaprēķina jau projektēšanas un plāna izstrādes stadijā. Veicot kāpņu projektēšanu jāatvēl laukums kāpņu atvērumam. Kāpņu atvērums ir atvērums grīdā, caur kuru cilvēki pārvietosies uz nākamo stāvu. Koka kāpnes raksturo arī daudzi citi  elementi.

Cauriešanas augstumu noteic kā attālumu no pakāpienu augšdaļas plaknes līdz augšā esošajām kāpnēm vai citam šķērslim, minimālais cauriešanas augstums dzīvojamās ēkās ir 210 cm. Ja kāpņu platums ir lielāks par 100 cm, rodas it kā sava veida optiskais māns, un tāpēc ieteicams platākām kāpnēm veidot lielāku cauriešanas augstumu. Lai kāpnes būtu ērti lietot, kāpiena izmēros jābūt noteiktai attiecībai - kāpiena attiecībai. Kāpiena augstums ir attālums starp pakāpienu augšdaļas plaknēm, bet kāpiena platums ir attālums starp pakāpienu priekšējām malām. Kāpņu pamatelements ir pakāpiens, kam izmērus izvēlas ar noteikumu, ka kāpiena un dubultota augstuma summai jābūt vienādai ar cilvēka vidējo soļa garumu. Tas ir aptuveni 58-65 cm. To var nosaukt arī par soļa likumu. Šo izteiksmi var izteikt arī matemātiski pēc sakarības:

2s+a=59...56,
kur     s - kāpiena augstums cm;
           a - kāpiena platums cm.

Izmantojot šo formulu, vienmēr var iegūt kāpnes ar slīpuma leņķi no 30^o līdz 37^o. Turklāt  no formulas redzams, ka, pastāvot ļoti augstam kāpuma izmēram, būs šaurs  pakāpiens un, pastāvot platam pakāpienam, būs zems kāpums.

Nav ieteicams lietot kāpnes, kurām pakāpiena platums ir mazāks par 26 cm un lielāks par 32 cm, jo tad uz pakāpiena nevar uzlikt pilnu pēdu, vai arī var nejauši aizķert pakāpiena priekšējo malu. Dažkārt individuālajās dzīvojamās mājās kāpņu kāpiena augstums ir neliels un, lai samazinātu kāpņu telpas platību, šos noteikumus ņem vērā - palielina pakāpiena augstumu un samazina tā platumu. Parasti to var novērot pagraba un bēniņu kāpnēm, kuras ikdienā netiek izmantotas tik bieži kā starpstāvu kāpnes. Sabiedriskajās ēkās laida platums ir 300 cm, pakāpiena augstums ir 15 cm, bet platums - 32 cm: Dzīvojamās mājās pakāpiena augstums ir 17-19 cm, bēniņu un pagrabu kāpnēm - 19 līdz 20 cm. Jo lielāks ir pakāpienu augstums, jo kāpnes ir neērtākas.

Ērtākai staigāšanai pa kāpnēm ieteicams iestrādāt pakāpiena pārkari. Kāpiena izmēra platumā pakāpiena pārkares platums netiek ieskaitīts (Reitmayer, 1956). Ja kāpnēm ir slēgta konstrukcija, tad pakāpiena pārkarei ir jābūt lielākai - 40 līdz 50 mm. Savukārt, ja kāpņu konstrukcija ir vaļēja, tad pakāpiena pārkari var izstrādāt mazāku. Tas ļaus ērtāk - ar pilnu pēdu - uzkāpt uz pakāpiena gan ejot augšā, gan ejot lejup pa kāpnēm. Kāpnes sastāv no pakāpieniem, kurus kāpņu konstrukcijā sarindo laidos. Optimālais laida platums sabiedriskās ēkās ir 300 centimetri, daudzdzīvokļu mājās - 120 - 150 centimetri, bēniņu un pagrabu kāpņu laidi var būt arī tikai 80-100 centimetru plati. Jo laids ir platāks, jo ērtāk pārvietoties pa kāpnēm, bet tādā gadījumā kāpņu konstrukcija aizņems vairāk vietas un dārgāk izmaksās.

Neērtības rada arī tāds pakāpienu skaits laidā, kas lielāks par 10 līdz 12, tāpēc kāpnes bieži veido vairākos laidos, ko sadala ar starpstāvu laukumiem. Visvienkāršākās ir taisnā laidiena kāpnes, taču no telpas ekonomijas viedokļa arī visizšķērdīgākās. Kāpnes ar 2 laidieniem un starpstāvu laukumu, ar asu vai noapaļotu 90 vai 180 grādu pagriezienu ir sarežģītākas, bet lietotājiem visērtākās. Starpstāvu laukumus var iedalīt pēc formas. Kāpnes ar starpstāvu laukumu ir kompaktas un aizņem nelielu platību. Turklāt ir iespējams laukuma vietā izbūvēt vairākus pakāpienus, tādējādi palielinot kāpņu augstumu un samazinot kāpņu aizņemto platību.

Kāpņu veidi

Koka kāpnes ir individuāls izstrādājums, kas tiek projektēts un izgatavots atbilstoši to atrašanās vietai, pielietojumam un izvēlētajai konstrukcijai. Kāpnes pēc to formas mēdz iedalīt šādi:
 - kāpnes ar taisniem laidiem;
 - kāpnes ar taisniem un grieztiem laidiem;
 - kāpnes ar vītņotiem laidiem.

Grieztās kāpnes var ierīkot vai nu visā laida garumā, vai arī griezti pakāpieni kāpnēm var būt tikai laida augšdaļā un apakšdaļā. Šādu kāpņu izveidošana ir sarežģītāka, bet tādā veidā var ietaupīt kāpņutelpas platību, jo nav jāveido podesti. Vītņu kāpnes aizņem vismazāk platības, bet to ierīkošana ir diezgan sarežģīta un tādēļ arī dārga. Savukārt no izmantošanas drošības viedokļa tās nav ieteicams plaši izmantot. Pēc kāpņu uzbūves veida izšķir vairākus kāpņu veidus. Viens no senākajiem kāpņu veidiem ir blokpakāpienu kāpnes. Agrāk šis kāpņu veids bija ļoti populārs, bet jaunās būvēs to izmanto ļoti reti, jo nepieciešams liels daudzums masīvkoksnes. Lai izvairītos no plaisu veidošanās vai samešanās, pakāpienus līmē no šauriem dēlīšiem. Pakāpieni pie vaigiem ir piestiprināti ar tapām vai skrūvēm. Kāpņu ierīkošana ir diezgan sarežģīta, jo kāpņu konstrukcija tiek samontēta un tikai pēc tam piestiprināta paredzētajā vietā. Pēc šāda kāpņu izgatavošanas principa ērti ir ierīkot īsa laiduma kāpnes, bet grūtāk - gara laiduma kāpnes,  jo kāpņu konstrukcija ir daudz smagāka.

Vienkāršākais kāpņu konstrukcijas veids ir iebīdītu pakāpienu kāpnes. Tās ir labi piemērotas palīgtelpām - noliktavās, bēniņos un pagrabos. Konstrukcija pieļauj šādas kāpnes būvēt tikai kā taisnu Iaidu kāpnes. Šāda veida kāpnes ir piemērotas vietām, kur nepieciešams liels stāvums - pat līdz 45^o. Pakāpieni kāpņu laidos ir iebīdīti apmēram 20 mm dziļi iefrēzētās vai iezāģētās gropēs.

Iekaltu pakāpienu kāpnes ir viens no visvairāk pieprasītajiem kāpņu veidiem un arī visbiežāk izmantotais ražošanā. Izmatojot šāda veida kāpņu konstrukciju, var iegūt gan taisnu laidumu, gan izmantot vītņu kāpnēs. Pakāpieni šajās kāpnēs ir iemontēti kaltās vai frēzētās gropēs. Var izgatavot gan slēgta tipa kāpnes, gan vaļējas kāpnes, tātad ar vai bez pretpakāpieniem.

Viegli izgatavojamas ir uzliktu pakāpienu kāpnes. Šis kāpņu veids izceļas ar īpašu kāpņu laida konstrukciju. Kāpņu vaigiem ir izzāģēti trīsstūra formas robi, ievērojot kāpiena platuma un augstuma attiecību. Uzliktu pakāpienu kāpnes ir vienkāršāk izgatavot nekā pārējās kāpnes, tādēļ tās bieži izmanto. Šī veida kāpnes lieto gan taisna laiduma kāpņu izgatavošanai, gan arī, izgatavojot grieztu vai vītņotu laidu kāpnes.

Citāds kāpņu konstrukcijas veids ir kāpnes ar metāla reliņu konstrukciju. Šis kāpņu konstrukcijas veids ir atšķirīgs no visbiežāk sastopamajām kāpņu konstrukcijām, jo pakāpienus nebalsta kāpņu vaigi. Kāpņu pakāpieni balstās uz metāla reliņu stiprinājumiem, bet kāpņu reliņi visbiežāk tiek piestiprināti pie margas vai zemāk esošā pakāpiena. Veidojot šādas kāpnes, arī margas ir jāizgatavo izturīgas, jo tās tiek pakļautas lielai slodzei. Kāpņu pakāpienu sānu stiprinājumi vienām kāpnēm var būt gan vienādi, gan atšķirīgi.

Lasīt tālāk