Kodīgā gundega (Ranunculus acris)

Kodīgā gundega - Ranunculus acris L.

Kodīgā gundega - angliski: meadow Buttercup; vāciski: Scharfer Hahnenfuß; zviedru: smörblomma; igauņu: kibe tulikas; lietuviešu: aitrusis vėdrynas; krievu: лютик едкий

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 20-80 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Atkarībā no augšanas vietas ļoti mainīga izskata augs. Saknenis īss, ar daudzām bārkšsaknēm. Stublājs stāvs, zarains, kails vai ar īsiem, piekļautiem matiņiem. Stublāja augšdaļa maz aplapota. Lapojumu veido galvenokārt piezemes lapas, kā arī lapas stublāja apakšdaļā. Lapas uz dažādām auga daļām būtiski neatšķiras. Tās ir staraini dalītas vai šķeltas 3-5 rombiskās līdz lineārās un sēdošās plūksnās. Apakšējo lapu plātne visbiežāk piecplūksnaina. Ziedi pa vienam garu ziedkātu galā. Vainaglapas zeltaini dzeltenas (ga ap 1 cm). Kauslapas vairāk vai mazāk pieliekušās pie vainaglapām. Zieda kāts gluds. Ziedgultne kaila. Riekstiņi kaili, ar īsu, gandrīz taisnu knābīti. Zied no maija līdz septembrim.

Izplatība:
Mainīga izskata, visā pasaulē plaši izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas un varietātes.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz monodominantās grupās sastopama dažādās pļavās, sausos mežos, krūmājos, kā arī nezālienēs.

Īpašas norādes:
Vislīdzīgākā Stevena (R. stevenii), daudzziedu (R. polyanthemos) un birztalas (R. nemorosus) gundegai. Atšķirama pēc gluda (ne rievaina) ziedkāta, kailas (ne apmatotas) ziedgultnes, lapas plūksnas (salīdzinājumā ar daudzziedu gundegu) daudz platākas, riekstiņa knābītis taisns (ne saritināts kā birztalas gundegai). Atšķirības pazīmes no Stevena gundegas skatīt sugas apraksta daļā.
www.latvijasdaba.lv

Kodīgā gundega (Ranunculus acris) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.

Apraksts
Auga garums no 20 līdz 80 cm, bet var arī sasniegt vienu metru vai vairāk un ir atkarīgs no augšanas vietas. Saknenis īss, ar daudzām bārkšsaknēm. Stublājs stāvs, zarains, kails vai ar īsiem piekļautiem matiņiem, pie pamatnes dobs. Stublāja augšdaļa maz aplapota.
Lapojumu veido galvenokārt piezemes lapas, kā arī lapas stublāja apakšdaļā. Apakšējās lapas ar kātiem, piecplūksnainas. Augšlapas sēdošas, staraini dalītas vai šķeltas.
Ziedi pa vienam garu ziedkātu galā. Vainglapas zeltaini dzeltenas, to garums ap 1 cm. Kauslapas vairāk vai mazāk pieliekušās pie vainaglapām. Zieda kāts gluds. Zied no maija līdz oktobrim. Augļi — riekstiņi, līdz 0,3 cm gari.

Izplatība
Plaši izplatīta un parasta suga Britu salās, lielākajā ziemeļu un centrālās Eiropas daļā, Austrālijā, Jaunzēlandē, daļā Ziemeļamerikas un Āzijas.[2] Latvijā sastopama visā valsts teritorijā.

Biotopi
No atsevišķiem eksemplāriem līdz monodominantām grupām sastopama dažādās pļavās, sausos mežos, krūmājos, kā arī nezālienēs.

Izmantošana
Labs nektāraugs. Ir indīgs, jo satur protoanemonīnu. Var saindēties ar svaigi plūktiem augiem. Izžāvēts augs nav indīgs.
lv.wikipedia.org