Klinšu kaulene (Rubus saxatilis)

Klinšu kaulene - Rubus saxatilis L.

Klinšu kaulene - angliski: stone Bramble; vāciski: Steinbeere; zviedru: stenbär; igauņu: lillakas; lietuviešu: paprastoji katuogė; krievu: костянка каменистая


Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Augam ir stāvi ziedošie dzinumi un ložņājoši (ga līdz 100-150 cm) neauglīgi dzinumi, kas augšanas sezonas beigās galos sakņojas, tādējādi veģetatīvi vairojoties. Lapas spilgti zaļas, saliktas no 3 iegarenām vai olveidīgām (ga 4-12 cm, pl 2.5-6 cm) lapiņām ar divkārtzāģzobainu malu. Uz dzinumiem dzeloņu maz, tie diezgan mīksti. Vainaglapas baltas (ga 0.6-0.8 cm), manāmi garākas nekā zaļās kauslapas. Auglis salikts no spilgti sarkaniem, spīdīgiem, sulīgiem kauleņiem (parasti 4-8), kas savstarpēji viegli atdalāmi. Zied maijā, augļi nogatavojas jūlijā.

Izplatība:
Eirāzijā plaši sastopama suga.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Grupas un audzes dažādos mežos, izcirtumos, mežmalās un krūmājos.

Īpašas norādes:
Pārtikas augs. Līdzīga ziemeļu kaulenei (R. arcticus), kas gan Latvijā tiek uzskatīta par izzudušu augu, tāpēc dabā sugas atšķiršana ir vienkārša. No ziemeļu kaulenes atšķirama pēc balta (ne sārta) zieda, spilgti sārtiem un savstarpēji viegli atdalāmiem (nevis violeti sārtiem un grūti atdalāmiem) kauleņiem.
www.latvijasdaba.lv