Kamielis

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Šajā ģintī ietilpst 5 sugas, no kurām mūsdienās ir sastopamas tikai divas: vienkupra kamielis jeb dromedārs un divkupru kamielis jeb baktriāns. Abas sugas ir domesticētas un tiek plaši audzētas, lai iegūtu pienu, gaļu un, lai tos izmantotu kā darba spēku. Karstajos klimatiskajos apstākļos, kādos dzīvo kamieļi, ar pieticīgiem un nabadzīgiem barības resursiem kamieļi ražo daudz vairāk piena nekā tradicionālie piensaimniecības mājdzīvnieki.

Vienkupra kamieļa savvaļas izplatības areāls nav īsti zināms, bet tiek pieņemts, ka tas kādreiz apdzīvojis Āzijas rietumus, mūsdienās tā domesticētā forma ir plaši izplatīta Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Lielākā daļa vienkupra kamieļu dzīvo Somālijā. Divkupru kamielim ir vēl saglabājusies neliela savvaļas populācija, apmēram 1000 kamieļu, kuru izplatības areāls ir Gobi tuksnesis Ķīnā un Mongolijā. Austrālijā dzīvo apmēram 100 000 savvaļas kamieļu, kas ir vienkupra kamieļu pēcteči, kurus 19. gadsimta vidū introducēja Austrālijas iebraucēji.

Galvenā kamieļa pazīme ir tā, ka tam uz muguras uzkrājas tauku rezerve, veidojot kupri. Bieži cilvēki maldīgi domā, ka kupros uzkrājas ūdens. Parasti dzīvnieki tauku rezervi veido zem ādas, bet tā kā kamieļi dzīvo karsta klimata biomās, tie, lai pasargātu ķermeni no pārkaršanas, ir piemērojušies tauku rezerves uzkrāt kupros, jo taukiem ir tendence aizkavēt siltuma izdalīšanos, neļaujot ķermenim atdzist. Uzkrātie tauki tiek izmantoti kā enerģijas resurss, kad kamielim nav iespēja baroties. Vielmaiņas procesā, lietojot ieelpoto skābekli un pārvēršot taukus enerģijā, no katra tauku grama izdalās vairāk kā 1 grams ūdens. Tādējādi, elpojot un izmantojot savas tauku rezerves, kamielis atjauno arī sava ķermeņa škidrumu, tomēr kamielis neizmanto tauku rezerves, lai padzertos. Kamielis rezerves izmanto tikai tad, kad nav, ko ēst. Kā jau kamieļu nosaukums norāda vienai no sugām ir viens kupris, bet otrai divi. Pieauguša kamieļa augstums skaustā ir 1,85 m un 2,15 m augsts ir kupris. Kupris izceļas no ķermeņa apmēram 76 cm.

Kamielis var ilgstoši iztikt bez dzeršanas. To nodrošina kamieļa īpašā fizioloģija. Tā asins sarkanajiem asinsķermeņīšiem ir ovāla forma, parasti visiem ir apaļa forma. Šāda forma nodrošina eritrocītu spēju plūst arī defidrētos asinsvados, kā arī tie ir ļoti izturīgi pie mainīgajiem šķidruma daudzumiem asinsvados. Kamielis vienā reizē var izdzert 100 - 150 litrus ūdens. Ovālas formas eritrocīti nav sastopamai vairāk nevienam zīdītājam, bet tādi ir rāpuļiem, putniem un zivīm.

Kamieļa mute, lūpas un mēle ir piemērotas asu, dzeloņainu tuksnešu augu ēšanai. Tam ir arī garas skropstas un ausu spalvas, kas pasargā acis un ausis pret smiltīm. Turklāt skropstām ir divas kārtas, kas ir ļoti nozīmīgi acu aizsardzībai smilšu vētrā. Bet, lai aizsargātu elpvadus no smiltīm, kamielim ir ronim līdzīgas nāsis, kuras tas spēj noslēgt. Pēdas ir platas un piemērotas iešanai pa smiltīm, tādējādi kamielis tajās negrimst.

lv.wikipedia.org