Kailstublāja magone (Papaver nudicaule)

Kailstublāju magones, sauktas arī par Islandes un Arktiskām magonēm (P.  nudicaule), savvaļā aug Ziemeļu puslodes subarktiskajās zonās – Sibīrijā, Vidusāzijā, Mongolijā. Lapas garenas, mazāk dalītas kā Alpu magonei, bet tāpat veido piesakņu rozeti. Lapu krāsa zilganzaļa. Kā rāda nosaukums, stublājs ir kails, bez lapām un kā citām sugām arī tā galotnē ir tikai viens, 5...10 cm diametra zieds, kas var būt piesātināti baltā, dzeltenā, laškrāsā, oranžā vai sarkanā krāsā.

Lai arī šī suga skaitās daudzgadīga, ar laiku tās dekorativitāte zūd, tādēļ to bieži vien audzē kā divgadīgu vai pat viengadīgu augu. Tāpat kā austrumu magonei arī kailstublāju magonei daudz šķirņu un grupu, tomēr pašizsējas gadījumā šķirnes savas īpatnības nesaglabā. Kā skaistākās jāmin ‘Flamenko’, ‘Garden Gnome’, ‘San Remo’, ‘Matador’,‘Red Sails’ ar oranži sarkaniem ziediem, kuri var sasniegt 12 centimetrus diametrā, ‘Oregon Rainbow’ – ziedi aprikozu, persiku un rozā krāsā ar citrondzeltenu maliņu, ziedu diametrs var sasniegt pat 20 centimetrus!
Ja kailstublāju magones audzē kā divgadīgus augus un sēklas izsēj vasaras vidū, tās uzzied nākošā gada vasaras sākumā un ar ziedēšanu priecē līdz vasaras beigām, bet, ja tās vēlas audzēt kā viengadīgu kultūru, sēklas jāizsēj ļoti agri pavasarī. Tad ziedēšanu varēsim sagaidīt jau vasaras beigās. Šīs sugas auga visas daļas ir indīgas!
priede.bf.lu.lv