Jēkabpils bibliotēka

Jēkabpils pilsētas bibliotēkas krājumā ir 82345 vienības, no tām 58577 ir grāmatas, 19031 seriālizdevums un 38 elektroniskie dokumenti. Bibliotēkas lasītājiem pieejami arī video un skaņu ieraksti (45 vienības), kartes (18), nošizdevumi (41), attēlizdevumi (21), kā arī periodika.

Bibliotēkas lietotāju kopskaits ir 4332, no tiem 1573 ir bērni un jaunieši līdz 18 gadiem.

Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Vecpilsētas laukums 3c, Jēkabpils, LV - 5201

Vēsture:
Pirmā publiskā bibliotēka Jēkabmiestā dibināta 19.gadsimta otrajā ceturksnī, pateicoties maģistrāta sekretāram Klausam. Diemžēl 1878.gada 18.jūnijā Jēkabmiestā izceļas ugunsgrēks un līdz ar rātes namu, slimnīcu, klubu, alusdarītavu, daudziem veikaliem dzīvojamajām mājām bibliotēka nodeg. Ugunsgrēkā no 460 mājām nodeg 300.Pateicoties savāktajiem ziedojumiem un tam, ka lielākā daļa ēku bija apdrošinātas pilsēta ātri „atkopjas” no ugunsgrēka un ir zināms, ka 1912. gadā Jēkabpilī ir 524. koka un 74 mūra ēkas.

 1920.gadā tiek nodibināta Ebreju Literatūras, mākslas muzikaliskā biedrība «Javne», kura par maksu (pieci rubļi) piedāvā lasīt savas bibliotēkas grāmatas.
 1920.gadā tiek dibināta arī Jēkabmiesta ebreju kultūras – izglītības biedrība «Arbeitercheim». 1921.gadā biedrības biedriem bez maksas tiek piedāvātas 150 bibliotēkas grāmatas latviešu (10), krievu (42) un ebreju (98) valodās, no tām 97 ir mācību grāmatas. Bibliotēku apmeklē 35 lasītāji. Tā atrodas Lielajā ielā 126. Bibliotēka tiek paplašināta, un ir zināms, ka 1922.gada augustā tajā jau ir 230 sējumi.

1922.gadā abas ebreju biedrības atrodas Pasta ielā 27.
 1921.gadā nodibinās Krievu biedrības Latvijā Jēkabpils nodaļa, kura tās biedriem par 20 santīmiem mēnesī izsniedz lasīšanai grāmatas. 1924.gadā bibliotēkā ir 281 grāmata latviešu valodā un reģistrēti 23 lasītāji. Tā atrodas Katoļu ielā 2.
 1921.gada 1.maijā tiek nodibināta Jēkabmiesta Izglītības biedrība, kura par savas darbības mērķi izvirza „sekmēt tautas garīgo un fizisko attīstību, vispusīgu izglītību un sabiedrisko dzīvi”. . Tajā ir 193 grāmatas latviešu (175), krievu (13) un vācu (5) valodās. Biedrības darbību apgrūtina naudas līdzekļu trūkums, kas liedz papildināt arī bibliotēkas krājumu.

 1922.gadā Kultūras Fonds Latvijā uzsāk tautas bibliotēku ierīkošanu. Izskatot no Jēkabmiesta saņemtos lūgumus un izvērtējot bibliotēku stāvokli miestā, 1924.gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai tiek piešķirtas 547 grāmatas kopsummā par 610.37 rubļiem, kuras izņemt un parakstīt Kultūras Fonda bibliotēku noteikumus biedrība pilnvaro Ernestu Martinsonu. Bibliotēkai tiek dots Kultūras Fonda bibliotēkas numurs 358.

1924.gadā publiskai pieejamībai tiek atvērtas divas privātas bibliotēkas, kuras par samaksu piedāvā grāmatas pilsētas iedzīvotājiem. Brahmaņa bibliotēka Lielajā ielā 27, tās krājumā ir 550 grāmatas (1926.g.). Maksa par grāmatu mēnesī 1 lats. A.Brandbrūdera bibliotēka Pasta ielā 39, krājumā – 551 grāmata (1926.g.), maksa mēnesī par grāmatu 50 santīmi.
 Trīsdesmitajos gados Izglītības biedrības bibliotēka ir vienīgā publiskā, bez maksas pieejamā bibliotēka Jēkabpilī. Ik gadus atskaitēs Kultūras Fondam tiek minēts naudas trūkums jaunu grāmatu iegādei.

Pēc padomju okupācijas 1940.gadā visas biedrību bibliotēkas un Jēkabpils aizsargu pulka bibliotēka tiek likvidēta un to fondi tiek apvienoti izveidojot Jēkabpils apriņķa izglītības daļas apriņķa bibliotēku. Okupācijas laikā pilsētā tiek atvērta Sarkanarmiešu bibliotēka, kuru reorganizē 1941.gadā un daļu grāmatu (mācību grāmatas, krievu klasiķu darbu izdevumus) fondu papildināšanai izmanto Jēkabpils Valsts komercskola.

 Vācu okupācijas laikā 1941.gada oktobrī pēc Komunālā Departamenta rīkojuma apriņķa bibliotēka tiek nodota pilsētas pašvaldībai. Jēkabpils pilsētas bibliotēka savu darbu uzsāk 1942.gada janvārī. Par bibliotēkas pārzini sāk strādāt Emīlija Grāmatnieks atalgojumā saņemot RM 90.-
 Jēkabpilī atgriežoties padomju varai, 1944.gada augustā Jēkabpils pilsētas bibliotēkā tiek pieņemta darbā otra bibliotekāre - Hermīne Atvars. Bibliotēka atkal tiek nodota Jēkabpils apriņķa Kultūrizglītības iestāžu nodaļas pārraudzībā un ir Jēkabpils apriņķa bibliotēka. Tā atrodas Brīvības ielā 140.
 
 1948.gada decembrī no darba bibliotēkā aiziet Emīlija Grāmatniece un par bibliotēkas vadītājas vietas izpildītāju tiek iecelta Lidija Bērziņa (vēlāk Ozoliņa), kura savas darba gaitas bibliotēkā sākusi šī paša gada septembrī. Vēlāk - 1950.gadā viņa tiek apstiprināta par bibliotēkas vadītāju. Šajos gados bibliotēkā strādā trīs darbinieki. Arī bibliotekāre Antonija Eglīte. Pēc nodošanas pieņemšanas akta, kurš datēts ar 1948.gada 17.decembri redzams, ka bibliotēka pēc kara vēl nav pilnīgi atjaunota, jo aktā norādīts, ka grāmatu fonds ir 8602 grāmatas un tikai 3325 no tām ir inventarizētas.

www.jpb.lv