Jūrmalas dedestiņa (Lathyrus maritimus)

Jūrmalas dedestiņa - Lathyrus maritimus (L.) Bigelow (syn. L. japonicus Willd. ssp. maritimus (L.) P.W.Ball)

Jūrmalas dedestiņa - angliski: sea Pea; vāciski: Strand-Platterbse; zviedru: strandvial; igauņu: rand-seahernes; lietuviešu: pajūrinis pelėžirnis; krievu: чина приморская

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-80 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Saknes dziļas. Manāmi sukulentāka nekā citas dedestiņas ģints sugas Latvijā. Stublājs gulošs vai pacils, kails. Lapas zilganzaļas, kailas, ar vaska apsarmi, pāra plūksnaini saliktas no 8-10 eliptiskām (ga 3-5 cm, pl 1-2 cm) lapiņām. Lapas galā vītne. Pie lapas pamata plati bultveida vai šķēpveida pielapes. Ziedi lapas žāklē blīvā ķekarā pa 4-10, lieli (ga 1.5-2 cm), purpursarkani vai violeti (karogs spilgtāks). Pāksts (ga 4-5 cm) plakana, gals āķveidīgs, smails. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:
Sastopama ziemeļu puslodes mērenās joslas apvidos Ziemeļamerikā, Eiropas rietumu un austrumu daļā, kā arī Klusā un Atlantijas okeāna un jūru piekrastē. Diezgan mainīgs augs; no L. japonicus nodala 2 pasugas: L.j. ssp. maritimus (kails augs, sastopams mērenā klimata joslā) un L.j. ssp. japonicus (ziedkopā apmatots augs, sastopams galvenokārt areāla pašos ziemeļos).

Latvijā reti, galvenokārt Kurzemes piejūrā, kur vietām sastopama bieži un gandrīz vienlaidu joslā (neiekļaujot ziemeļu daļu).

Biotopi:
Cieši ar jūras piekrasti saistīta suga. Aug tikai liedagā, kāpās un tām piegulošajos sausos priežu mežos. Sastopama no atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās. Raksturīga suga piejūras smiltāju augu sabiedrībās priekškāpu joslā: Cl. Ammophiletea, All. Ammophilion arenariae.

Īpašas norādes:
No nedaudz līdzīgās purva dedestiņas (L. palustris) atšķirama pēc visa auga zilganās nokrāsas, ko piešķir vaska apsarme (nevis augs pelēkzaļš), lapas platākas, stublājs šķautņains (nevis spārnains).

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
www.latvijasdaba.lv

Jūrmalas dedestiņa ir daudzgadīgs, 15-50, pat 70 cm garš lakstaugs ar spēcīgu, zarainu sakni un pacilu, kāpelējošu, zarainu stublāju. Lapas sastāv no 4-5 lapiņu pāriem. to galotnes strupas, pie pamata lapiņas ķīļveidīgi sašaurinātas. Ziedi ķekaros lapu žāklēs, purpursarkani, 14-22 mm gari. Auglis lineari iegarena, 4-5 cm gara un ap 7-8 mm plata pāksts ar 6-11 sēklām. Zied jūnijā, atsevišķus ziedošus eksemplārus var atrast arī vēlāk. Augam raksturīga zilgana apsarme, uz lapām veidojas plāna vaska kārtiņa. Šīs kseromorfās pazīmes kā arī dziļā sakņu sistēma ļauj tam augt sausajos kāpu smiltājos un sāļajās augsnēs.

Sastopams kāpās, vietām arī liedagā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča austrumu krastā. Visplašāk jūrmalas dedestiņa sastopama baltajās kāpās. Augu savos darbos min jau floristi 19. gs. vidū. Kā liecina pēdējā laika pētījumi, augs uzrāda tendenci savairoties un veidot jaunas augtenes.

Pasaulē jūrmalas dedestiņa ir polimorfa suga, kas sastopama gan Rietum -, gan arī Austrumeiropas jūru piekrastēs, kā arī Ziemeļamerikā un Čīlē.

Jūrmalas dedestiņa ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” jūrmalas dedestiņa ieskaitīta 3. grupā un par tās iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu. Augs ierakstīts Igaunijas Sarkanās grāmatas IV kategorijā un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
latvijas.daba.lv