Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis 1859. gada 14. septembris [v.s. 1. septembrī], miris 1927. gada 14. martā) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Dzīves gājums
Izcelsme un izglītība
Jānis Kristaps Čakste ir dzimis kā trešais bērns 1859. gada 14. septembrī (pēc vecā stila — 1. septembrī) Dobeles apriņķa Lielsesavas pagasta "Čakstu Zirņu" saimnieka Krišjāņa Čakstes aliasZirnis (1827-) un Karlīnes Matildes (dzimušas Narunovskas, 1835-) ģimenē (māju vieta tagadējā Viesturu pagastā). Vecākais bērns vecākiem bijis Jānis (1853), tad Anna Marija (1856), bet jaunākā Hermīne Otīlija (1865). Viņa vectēvs sākotnēji saņēma uzvārdu Zirnis, bet vēlāk tika saukts māju vārdā, kas vēlāk arī ierakstīts dokumentos. Čakstes vecāki nomāja Bērsteles muižu, kā arī pārvaldīja vējdzirnavasun ķieģeļu cepli, bet vēlāk iepirka Vecsvirlaukas (vēlāk Salgales) pagasta "Aučus". Pirmo izglītību Čakste ieguva mājskolotājas vadībā. Izglītību viņš turpināja Jelgavas Sv. Annas elementārskolā, pēc tam (aptuveni 1875. gadā) iestājās Jelgavas ģimnāzijā. Aptuveni 60% no ģimnāzijas audzēkņiem bija vācieši. Latvieši sāka rīkot tā sauktos skolēnu vakarus, kuros tika noturēti dažādi priekšlasījumi. Vakaru noturēšanai Čakste bija atvēlējis savu dzīvokli. Arī viņš pats uzstājās ar dažādiem referātiem. Ģimnāziju viņš pabeidza 1882. gada pavasarī un rudenī iestājās Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē. Maskavā Čakste iepazinās ar Krišjāni Valdemāru, kura vadībā iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. 

Pēc Čakstes ierosmes 1883. gada 31. oktobrī tika nodibināta Maskavas latvju studentu biedrība, kura vēlāk kļuva pārtapa par Akadēmisko vienību "Austrums". Visu savu studiju laiku viņš ieņēma tās priekšsēdētāja amatu. Viņa dēli Mintauts, Konstantīns Čakste un znots Verners Tepfers bija visietekmīgākie Austruma biedri organizācijas pastāvēšanas vēsturē, kuri noteica tās ideoloģiju, stratēģiju, virzību gandrīz 75 gadus, Austrums lielā mērā ir Čakstes organizācija. Studiju laikā Čakste pētnieciskos nolūkos pievērsās Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijām, sevišķi Tobāgo. Universitāti viņš beidza 1886. gadā, aizstāvot diplomdarbu par romiešu tiesībām. Pēc universitātes beigšanas viņš iestājās par tiesas amata kandidātu jaundibinātajā Kurzemes guberņas prokuratūrā, kur kļuva par sekretāru.

Latvijas Valsts Prezidents
1922. gada 14. novembrī Latvijas pirmā Saeima ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, Čaksti, kā vienīgo kandidātu, ievēlēja par pirmo Latvijas Valsts prezidentu. 1925. gada 6. novembrī otrā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja prezidenta amatā. Šoreiz uz prezidenta vēlēšanām bija uzstādīti trīs kandidāti — Rainis, Ulmanis un Čakste. Pirmajā balsošanas kārtā Rainis saņēma 33 sociāldemokrātu balsis, Ulmanis 32 Zemnieku savienības, labējā spārna un minoritāšu balsis, bet Čakste 29 centristu balsis. Otrajā kārtā sociāldemokrāti Raiņa kandidatūru vairs neizvirzīja, un Čaksti ievēlēja ar 60 balsīm par, Ulmanim saņemot 31 balsi.

Prezidenta amatā Čakste izcēlās ar spēju stāvēt pāri partijām un saglabāt iespējamo objektivitāti. Tas gan netraucēja viņam atcelt no amata 1. Kurzemes divīzijas komandieri pulkvedi Krišu Ķūķi, kurš izcēlās ar savām simpātijām fašistiskajai kustībai. Savu abu prezidentūru laikā viņš publicēja 402 likumus, no kuriem 261 bija pieņemti steidzamības kārtībā; 3 likumus viņš nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai; viņš arī apžēloja 549 notiesātas personas, starp tiem arī Andrievu Niedru (1926.gada aprīlī), kura apžēlošana izsauca plašu sabiedrisko rezonansi un kas bija vienīgā reize, kad Čakste sakarā ar savu darbību prezidenta amatā saņēma publisku kritiku.

Kā valsts galva Čakste 1925.gadā no 22. līdz 26. februārim bija oficiālā vizītē Igaunijā, bet 1926.gadā no 13. līdz 19. maijam Somijā.

Čakste bija arī aktīvs savā akadēmiskajā darbībā. Viņš iesaistījās Latvijas Universitātes dibināšanā, kļūdams par LU starptautisko publisko tiesību docentu, bet 1919. gada 14. novembrī viņu iecēla par profesoru. Viņš piedalījās tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes mācību programmu izstrādāšanā, kā arī mācībspēku atlasē. Universitātes piecu gadu jubilejas svētkos 1924. gada 28. septembrī viņam svinīgi piešķīra Dr.iur.honoris causa grādu. Kopš 1921. gada Čakste lasīja arī valsts tiesību lekcijas virsnieku kursos.

1925. gada 24. februārī Čaksti apbalvoja ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Ģimene
Precējies 1891. gada 22. maijā ar Justīni Katrīnu Mariju Veseri (1870 Rīgā — 1954 Stokholmā). Laulībā dzimuši deviņi bērni: pieci dēli un četras meitas.

• Visvaldis Ernsts Nikolajs (1892 Jelgavā — 1915 Daugavpilī), Krievijas armijas praporščiks, miris no ievainojumiem, apglabāts Daugavpils brāļu kapos.
• Mintauts Fridrihs Andrejs (1893 Jelgavā — 1962 Stokholmā), jurists, precējies ar Martu (dz. Benjamiņu) (Antona Benjamiņa meita no pirmās laulības) (1902—1990), viņu bērni Aija Aldona Čakste (1924—2013), Jānis Konstantins Čakste (1925—2005) un Visvaldis Gedimins Čakste.
• Janīna Leontīne Margarēte prec. Teriņa (1896 Jelgavā — 1978 Zviedrijā), vīrs — mācītājs Jānis Teriņš(1893—1980), viņu bērni Jānis Ringolds un Jēkabs Ģedimins
• Jānis Kārlis Gedimins (1897 Jelgavā — 1979 Stokholmā), "Auču" saimnieks, neprecējies
• Ringolds Pauls Miķelis (1898 Jelgavā - 1967 Baltkrievijā), ārsts Jelgavā, Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts, precējies divreiz, meitas ķīmiķes Māra Kūka un Ilze Čakste, un Inta Čakste un dēls Andrejs Čakste.
• Konstantīns Jēkabs Marģers (1901 Jelgavā — 1945 Polijā), jurists, sieva Anastasija (dz. Stīpnieks) (1909—1995), meitas Anna Justīne Čakste Rollinsa (Rollinss; 1936) un Katrīna Čakste Vilsone (Wilson).
• Aldona Paula Karolīne prec. Tepfere (1903 Jelgavā — 1991 Stokholmā), tēlniece, vīrs — Latvijas armijas ģenerālis Verners Tepfers (1893—1958), meitas Barbara Karolīna (1931), Jana Kristīne (1934) un Aldona Irēna (1939).
• Maiga Elizabete Marija prec. Šīrons (1904 Jelgavā — 1984 Latvijā), vīrs — jurists Teodors Šīrons (1899—1959), bērni Ināra Šīrone (1933—2015) un Valdis Šīrons (1934—2016), izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā.
• Daila Ida Vilhelmīne prec. Zemgals (1909 Jelgavā — 2004 Zviedrijā), vīrs — jurists Pauls Zemgals (1911—1977) (otrā Latvijas prezidenta Gustava Zemgala dēls), 3 meitas un 1 dēls.
  lv.wikipedia.org

https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81nis_%C4%8Cakste