Jāņa Daliņa iela, Rīga
Jāņa Daliņa iela atrodas Vidzemes priekšpilsētā, iet no Grostonas līdz Arēnas ielai, šķērso Skanstes ielu.
Jāņa Daliņa iela ir viena no jaunākajām apkaimes ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta tikai 2007. gadā. Iela nosaukta par godu latviešu vieglatlētam un soļotājam Jānim Daliņam, kas 1932. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu. Tā bija pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga.
www.citariga.lv
Jānis Daliņš
Jānis Daliņš (dzimis 1904. gada 5. novembrī, miris 1978. gada 11. jūnijā) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada Vasaras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Daliņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists startējot zem savas valsts karoga. Savas karjeras laikā dažādās distancēs ir uzstādījis 7 pasaules un vairāk kā 40 Latvijas rekordus soļošanā.
Sportista karjera
Jānis Daliņš ir dzimis 1904. gada 5. novembrī mežsarga ģimenē. Ar sportu sācis nodarboties vēlu - savās pirmajās sacensībās piedalījies 22 gadu vecumā un arī tas noticis vairāk nejaušības pēc. Kādās sacensībās, kas notika Valmieras stadionā, kvorumam pietrūka viena dalībnieka un Daliņš pieņēma uzaicinājumu startēt divu kilometru soļojumā. Savā pirmaja startā Daliņš uzvarēja, apsteidzot arī Latvijas rekordistu Alfrēdu Dūrēnu. Jau pēc pāris mēnešiem, 1927. gada augustā, Daliņš uzstāda savu pirmo Latvijas rekordu - 5 kilometru soļojumā uzrāda laiku 28:18,4.
Pirmie panākumi
1929. gadā Jānis Daliņš debitē starptautiskajās sacensībās - Quer durch Berlin, bet vēl pēc gada turpat izcīna uzvaru. Pateicoties Daliņa starptautiskajiem panākumiem, soļošana Latvijā iegūst milzu popularitāti. Tiek rīkotas starptautiskas sacensības ar labāko Eiropas soļotāju piedalīšanos, kuras apmeklē tūkstošiem skatītāju. Vienā no tām, kas notiek Rīgas hipodromā 1932. gada jūnijā, Daliņš uzstāda savu pirmo pasaules rekordu. 25 jūdžu distancē viņa rezultāts ir 3:32:26.
Losandželosas olimpiāde
Jānis Daliņš ir viens no diviem sportistiem, kas 1932. gadā pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs Losandželosā. Viņš startē olimpiādes vienīgajā soļošanas distancē - 50 kilometru soļojumā, kuru līdz šim pats vēl ne reizi nebija veicis. 3. augustā lielā karstumā Daliņš distancē ierindojas otrajā vietā, tādējādi izcīnot Latvijai pirmo olimpisko medaļu valsts vēsturē. Kad abi sportisti (otrs bija desmitcīņnieks Jānis Dimza) ieradās Rīgā, tos dzelzceļa stacijā sagaidīja 3000 līdzjutēju ar ārlietu ministru Zariņu priekšgalā.
Zelts Turīnā un neveiksme Berlīnē
Savu otru lielāko panākumu Jānis Daliņš izcīna divus gadus pēc Losandželosas sudraba. Pirmajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā Turīnā, startējot 50 kilometru soļojumā, Daliņš izcīna pārliecinošu uzvaru, esot vadībā visā distances garumā.
Pirms Berlīnes Olimpiskajām spēlēm Daliņš tiek uzskatīts par vienu no favorītiem, ko viņš apstiprina arī distancē, kur vēl līdz 30. kilometram ir soļojuma vadībā. Tomēr sportista kājās iemetas krampji, kurus viņš nespēj uzveikt un 35. kilometrā no sacīkstes izstājas. Latvijai olimpisko bronzas medaļu izcīna cits valmierietis - Adalberts Bubenko.
Veterāns
Pēc Berlīnes Olimpiādes Daliņa panākumi vairs nav tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērš savai saimniecībai un ģimenei. Neskatoties uz to, Daliņš līdz 2. Pasaules kara sākumam ietilpst pasaules soļošanas elitē un gatavojas startēt arī 1940. gada Olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos. Tomēr karš izjauc šos plānus. Daliņš gan turpina startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīna vācu okupācijas laikā 1942. gadā.
Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startē jau pēc kara, esot emigrācijā. 1947. gadā viņš uzvar stadiona soļojumā Nirnbergā.
Trimda
1944. gadā, tuvojoties Padomju armijai, Daliņu ģimene izbrauc uz Vāciju, kur arī sagaida kara beigas. 1949. gadā Daliņi dodas uz Austrāliju, kur sportists pavada visu atlikušo mūžu.
Jānis Daliņš mirst 1978. gada 11. jūnijā Melburnā. Sportista, viņa mātes un sievas mirstīgās atliekas pārapbedī Valmieras kapos 1997. gadā.
lv.wikipedia.org
