Ilūkstes baznīcas

Vēsture
1567. gadā Ilūkstē tika uzcelta luterāņu baznīca ar landtāga lēmumu. 1635. gadā, kad Pilskalnes muižnieks bijis pārgājis katoļticībā un bija miris pēdējais luterāņu mācītājs Ilūkstē, muižnieks Jānis Zībergs dievnamu nodeva katoļiem, ko apstiprinājis Polijas karalis Vladislavs IV uz mūžīgiem laikiem. Tajā laikā Ilūkstē jau no 1621. gada darbojās jezuīti, kur izveidoja Misiju namu, bet 1690. gadā tā tika paaugstināta par rezidenci. Līdzšinējās nelielās baznīcas vietā 1690. gadā jezuīti par muižnieka un zemnieku līdzekļiem uzcēla lielu koka baznīcu un bīskaps Nikolajs Poplavskis to konsekrēja. 1741. gadā dievnamu apmeklējis Latgales-Piltenes bīskaps Jāzeps Puzina, kurš noturējis rekolekcijas. 1748. gadā baznīca ar blakus esošo koka klosteri nodega. Nākamo lielo mūra baznīcu uzcēla jezuīti laika periodā no 1754. līdz 1769. gadam ar muižnieku atbalstu. Tās pamatus 1754. gada 2. jūnijā iesvētījis klostera superiors P. Izdepskis, veltot Svētās Ursulas godam. Tā bija baroka stila baznīca, celta krustveidā, viena no lielākām baznīcām Baltijā, līdzīga Tērbatas dievnamam. Baznīcā bijis daudz krāšņu altāru, lielajā altārī bijusi mākslinieka Smugleviča glezna "Apustuļu izsūtīšana". Dievnamam bijuši divi augsti torņi ar baronu dāvātiem zvaniem — 1751. gadā dāvāto 1684 mārciņu smago un 1780. gadā dāvāto 1904 mārciņu smago zvanu. Tā bija jezuītu mītnes garīgais centrs, dievnams bijis daudz greznāks par Aglonas baziliku. 1761. gadā jezuītu rezidence tika paaugstināta par kolēģiju, kurai bija savas skolas — zemāka un augstāka līmeņa, no kurām izgāja daudz misionāru. 1773. gadā jezuīti savu darbību Ilūkstē izbeidza, grāfs Plāters viņu vietā ataicinājis misionārus lazaristus, kuri 12 tēvu sastāvā Ilūkstē ieradušies 1787. gadā. Viņi uzturējuši arī sešklasīgo skolu un slimnīcu. No šejienes apkalpojuši arī Bebreni, Rubeņus, Dvieti, Dunavu un citus dievnamus. 1832. gadā lazaristi kā visi citi klosteri savu darbību izbeidza. Pirmā pasaules kara laikā šī baznīca tika sagrauta un pēc kara to neatjaunoja. Tikai tās pagrabus, kuros atradās mirušie, dažkārt izmantojuši saimnieciskajiem nolūkiem — kādu laiku atradušies mājlopi. Pēc Otrā pasaules kara baznīcas drupas tika novāktas.

Ilūkstes luterāņu baznīca
1865. gada 16. maijā jaunā baznīca tika iesvētīta.
Dīķu iela 32, Ilūkste, LV-5447

Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca
Baznīcu uzcelta 1806., pēc citiem avotiem 1816. gadā par muižkundzes Katrīnes Zībergas līdzekļiem.
Zemgales ielā 1, Ilūkste

Ilūkstes Dievmātes Piedzimšanas baznīca
Ilūkstes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca celta 1880. gadā.
Ilūkste, LV-5447

Ilūkstes vecticībnieku draudze
Ilūkstes novads, Ilūkste, Strēlnieku iela 52

lv.wikipedia.org