Hippophae rhamnoides

Smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) pieder pie ražīgām ogu kultūrām, kas agri dod pirmo ražu. Smiltsērkšķis ir dekoratīvs koks, ko rudenī bagātīgi rotā oranžas ogas. To vidējais svars ir pusgrams, bet īpaši lielas smiltsērkšķu ogas reizēm sver pat gramu. Skābuma ziņā tās neatpaliek no citronu sulas. Smiltsērkšķi ir ļoti vērtīgs organisma apgādātājs ar dabiskajiem vitamīniem, jo tā lapas un ogas satur praktiski visus dabā esošos vitamīnus. Šo augļu regulāra ēšana būtiski palīdz papildināt organisma vitamīnu krājumus.

Smiltsērkšķus izmanto gan svaigus, gan dažādu pārtikas produktu pagatavošanā, kā arī tautas medicīnā. Smiltsērkšķa dziednieciskās īpašības augstu vērtēja jau senos laikos Ķīnas, Tibetas un Antīkās Grieķijas medicīnā. Šo tautu dziednieki smiltsērkšķi galvenokārt izmantoja dažādu ādas, aknu un gremošanas trakta slimību ārstēšanai. Mazliet vēlāk atklāja arī smiltsērkšķu eļļas sāpes remdinošo un dziedniecisko iedarbību iekaisumu gadījumos.

Vitamīnu avots
Smiltsērkšķi satur vairāk nekā desmit taukos un ūdenī šķīstošos vitamīnus. Bez tam, pateicoties smiltsērkšķu sastāvam, šie vitamīni ļoti labi saglabājas un organismam tos viegli uzņemt. Smiltsērkšķos ir minerālvielas dzelzs, mangāns, varš. Atšķirībā no citām sulām, smiltsērkšķu sula satur arī B grupas, PP un K vitamīnus, kā arī vairāk nekā 15 dažādu mikroelementu. Smiltsērkšķu eļļa satur 2-3 reizes vairāk E vitamīna nekā mandeļu rieksti. E vitamīns ir spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis, tāpēc dzerot sulu kā vitamīnu avotu daudzi novēro senu, aizmirstu un pilnīgi neizārstētu iekaisumu izveseļošanos. Pateicoties F vitamīnam, smiltsērkšķu sula kopā ar savu eļļu labi novērš nogurumu pēc ilgstoša darba ar datoru, kā arī veicina domāšanas un reakcijas ātrumu. Smiltsērkšķi satur arī K1 vitamīnu (tā šeit ir vairāk nekā pīlādžos), līdz ar to sekmējot normālu asins recēšanu, kas īpaši svarīga pie operācijām, iekšķīgiem asiņojumiem, čūlām, hemoroidiem. Smiltsēršķos tāpat atrodami arī daudzi dažādi karotenoīdi, kas veicina ievainojumu dzīšanu (par to liecina kaut vai smiltsērkšķiem raksturīgais oranžais tonis). Karotenoīdu ir tik daudz un to krāsas noturība tik laba, ka tos atdala un izmanto pārtikas krāsvielu izgatavošanai. Protams, smiltsērkšķi satur arī daudz C vitamīna, taču tā daudzums var svārstīties atkarībā no šķirnes, uzglabāšanas apstākļiem un citiem faktoriem. Vērts iegaumēt, ka, augļiem pārgatavojoties, to vitamīnu skaits samazinās.

Bioloģiski aktīvās vielas
Smiltsērkšķa skābju sastāvu galvenokārt veido ābolskābe un vīnskābe, mazliet konstatējama arī citronskābe. Tieši organisko skābju pārpilnība (2,1–3,1%) nodrošina augļu bioloģisko aizsardzību pret apēšanu, taču vienlaikus rada problēmas, novācot ražu ar rokām. Novērots, ka šīs skābes pazemina antibiotiku, rentgena un dažādu stresa faktoru radītās sekas.

Smiltsērkšķu lapās, mizā un ogās atrodams arī serotīns, kas citos augos sastopams reti (izņemot tomātus, ērkšķogas, bārbeles). Tas noņem uzbudinājumu, veicinot normālu nervu impulsu pārvadi, kā arī palīdz pret audzējiem.

Smiltsērkšķu eļļā ir līdz 2,6% sterīnu, kas aizkavē holesterīna uzsūkšanos, pasargā no aknu distrofijas un palīdz cīņā ar aterosklerozi. Savukār smiltērkšķī esošie pektīni spēj piesaistīt un izvadīt no organisma smagos metālus un, kaitīgās vielas, tai skaitā arī alkoholu.

www.irlaiks.lv