Hercogs Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (vācu: Ernst Johann von Biron, krievu: Эрнст Иоганн Бирон; dzimis 1690. gada 23. novembrī, miris 1772. gada 29. decembrī) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas impērijas reģents (no 1740. gada 28. oktobrī līdz 1740. gada 8. novembrī).

Biogrāfija
Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižā Kārļa fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē.

Laikā no 1704. gada līdz aptuveni 1707. gadam mācījies Kēnigsbergas universitātē. Tā kā Ernsta vārds nav ierakstīts universitātes matrikulā, acīmredzot bijis brīvklausītājs.

Pulkvedis Manšteins (kr. Манштейн, Кристоф Герман, 1711 - 1757), kurš piedalījās Bīrona gāšanā, savos memuāros apgalvo, ka 1714. gadā Ernsts esot centies kļūt par carēviča Alekseja sievas princeses Sofijas Šarlotes galma kambarkungu, taču esot ar kaunu noraidīts. Citu pierādījumu šim apgalvojumam nav, turklāt tas ir visai maz ticams, jo uz šādiem posteņiem nepieteicās, bet kandidātus uzaicināja.

Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes Annas kancelejā. Literatūrā plaši izplatīts stāsts, ka 1718. gada 12. februārī (pēc citiem avotiem 1719. vai pat 1723. gadā) virsmeistars Pjotrs Bestuževs (kr. Бестужев, Пётр Михайлович) esot bijis apslimis, un savā vietā pie hercogienes aizsūtījis ar dokumentiem Ernstu Bīronu, kurš atraitnei tik ļoti iepaticies, ka tā viņu norīkojusi būt savā tuvumā, ieceļot jauno muižnieku par galma kambarkungu. Bijis arī muižas pārvaldnieks Vircavā (viņa vēstules 1721. gadā Bestuževam liecina par spēju apdomāt vairākas problēmas vienlaikus, nepalaižot garām sīkumus, t.i. īpašība, kas viņam lieti noderēja vēlākos gados, vadot impēriju).

Ar 1719. gadu Ernsta dzīvē saistās visai nepatīkams gadījums, par kuru labprāt vēlāk tenkoja viņa politiskie ienaidnieki. Dienesta darīšanās Bīrons devās uz Kēnigsbergu, kur iesaistījās kautiņā, kā rezultātā viens cilvēks mira, bet viņu arestēja par slepkavību un piesprieda sodu 700 reihstāleru apmērā vai 3 gadus cietumā. Lietas patiesie apstākļi nav zināmi, taču pats fakts ir neapstrīdams, par ko liecina Bīrona vēstule (1719. gada 11. oktobrī) un lūgums (1725. gadā) starpniekam palīdzēt vērsties pie Prūsijas karaļa Fridriha Iar lūgumu anulēt piespriesto sodu.

1722. gadā viņš saderinājās ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu. 1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī Mītavā, bet 1724. gada 15. februārī piedzima viņu pirmais dēls Pēteris. Daudzās vēstules sievai, kuras Ernsts rakstīja no Maskavas, Pēterburgas un Rīgasliecina, ka viņš patiesi bija pieķēries savai laulātajai draudzenei: uzrunas tonis vēstulēs ir daudz maigāks, nekā prasīja tā laika pieklājības normas.

1725. gadā Bīrons ieradās uz imperatores Katrīnas I kronēšanas ceremoniju, kura iecēla viņu par hercogienes Annas kambarkungu, bet 1727. gadā viņš kļuva par hercogienes galma virsmeistaru un neaizvietojamu palīgu.

1727. gada 23. jūnijā Bīronu ģimenē piedzima meita Hedviga Elizabete, bet 1728. gada 11. oktobrī, - dēls Kārlis Ernsts.

Vairāk lv.wikipedia.org

https://lv.wikipedia.org/wiki/Ernsts_Johans_B%C4%ABrons