Helsinki
Helsinki
Valsts Somija
Dibināta 1550. gadā
Galvaspilsēta: kopš 1812. gada
Platība
- galvaspilsēta 715,55 km²
- Sauszeme 213,66 km²
- Ūdens 501,89 km²
Iedzīvotāji (28.02.2013.)
- galvaspilsēta 605 523
- blīvums 2 834/km²
Salu ahipelāgs: 315 salas
Klimats: Helsinku klimats ir tipisks tā ziemeļu atrašanās vietai. Ziemeļu Ledus okeāns un Ziemeļatlantijas tuvums rada auksto laiku, bet Golfa straume ienes siltāku gaisu.
Helsinki (somu: Helsinki; zviedru: Helsingfors; igauņu: Helsingi) ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta. Galvaspilsētas reģionā (Helsinkos, Espo un Vantā) dzīvo apmēram 1,2 miljonu iedzīvotāju, bet Helsinkos 605 523 iedzīvotāju.
Helsinki ir pilsēta, kuras arhitektūrā un apkārtējā vidē ir redzamas vairāk nekā 450 gadus senās vēstures pēdas. Apkārtējās dabas skaistums, kas nemanāmi saplūst ar pilsētas straujās attīstības pēdām aicina viesus no visas pasaules. Helsinku identitāti ir veidojusi gan Austrumu, gan Rietumu kultūru ietekme. Arhipelāgs, kas sastāv no simtiem mazu saliņu, piešķir pilsētai īpašu noskaņu. Pilsētas centrā atrodas daudz skaistu parku. Meži, kas atrodas pavisam netālu sniedz iespēju izbaudīt nesteidzīgas pastaigas.
Helsinki ir lielākais politikas, izglītības, finanšu, kultūras un pētniecības centrs Somijā, kā arī viena no lielākajām Ziemeļeiropas pilsētām. Aptuveni 70% no visiem ārvalstu uzņēmumiem Somijā ir izvietoti Helsinku reģionā. Netālu no Helsinkiem, Vantā atrodas Helsinku lidosta.
Vēsture
Līdz Somijas neatkarībai 1917. gadā Helsinki bija pazīstami ar zviedrisko nosaukumu Helsingforsa. Helsinki tika dibināti pēc Zviedrijas karaļa Gustava I pavēles 1550. gadā pie Vantānjoki (Vantaanjoki) upes grīvas. Sākumā Helsinki bija diezgan neliela pilsēta ar vienkāršiem koka namiem. 1640. gadā zviedru zemes pārvaldnieks Somijā Pērs Brāhe lika pārvietot Helsinkus tuvāk jūrai. Sanktpēterburgas dibināšana 1703. gadā ļoti ietekmēja Helsinkus. Ziemeļu kara laikā no 1713. līdz 1721. gadam krievu karaspēks okupēja Helsinkus. 1749. gadā tika uzcelts jūras cietoksnis Suomenlinna (Suomenlinna). Somu kara laikā 1808. gadā krievu karaspēks atkal okupēja Helsinkus. Pēc gada pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kas iznīcināja divas trešdaļas no pilsētas. Ugunsgrēkam bija arī pozitīva nozīme, jo tika pārplānots Helsinku centrs.
No 1809. līdz 1917. gadam Somijas lielhercogiste ietilpa Krievijas impērijā un 1812. gadā Helsinki kļuva par tās galvaspilsētu agrākā pārvaldes centra Turku vietā. Pēc tam izbūvēja Helsinku jauno neoklasisko centru.
1917. gada 6. decembrī Helsinkos tika deklarēta Somijas neatkarība. 1918. gada 27. janvārī Sarkanie gvardi veica valsts apvērsumu, sākot Somijas pilsoņu karu. Nākamajā dienā Sarkanie pārņēma kontroli Helsinkos. Pilsētu 13. aprīlī atbrīvoja vācu Baltijas jūras divīzija.
Ziemas kara un Turpinājuma kara laikā Helsinkus bombardēja PSRS aviācija.
1952. gadā Helsinkos notika Vasaras Olimpiskās spēles.
1975. gadā Helsinkos tika noslēgta Helsinku vienošanās.
