Guļbūve

Guļbūves termins apzīmē celtni, kuras sienas veido līmeniski cits virs cita likti apaļkoki savienoti pakšos (stūros) vai statņos.
Pašreiz tehnoloģiski ir definēti divi guļbūvju celtniecības paņēmieni – amatnieciski (roku darbs, baļķi tiek tēsti un būve top no apaļbaļķiem vai kantainiem baļķiem) un rūpnieciski izgatavotas guļbūves (baļķi ir līdzeni un vienādi kā zīmuļi, tie tiek izvirpoti vai frēzēti). Guļbūves izskats un šarms atkarīgs no tā, kādai tehnoloģijai ir izvēlēta - vieniem patīk roku darbs, grubuļaini, nelīdzeni, tēsti baļķi, citiem vairāk tīkama tehnoloģiskā precizitāte.

Ievērojot sentēvu metodes, baļķi katrai guļbūves ēkai būtu jāatlasa no vienas un tās pašas cirsmas, jo vienas cirsmas kokiem ir analoga mitruma pakāpe, augšanas nosacījumi un citi raksturlielumi, kas var būtiski ietekmēt baļķu žūšanas procesu.

Baļķu aptēšana ir darba un laika ietilpīgs process, taču tādā veidā tiek noblīvētas koka virsmas poras. Ja papildus vēl baļķis tiek apstrādāts ar linu eļļu, tad šādiem guļbaļķiem ir iespēja kalpot vairākus gadsimtus.

Pēc nociršanas jebkurš koks vēl 7 gadus elpo, vienlaicīgi uzsūcot mitrumu.

Atkarībā no tā, cik kokmateriāls ir sauss, guļbūves siena var "sēsties" līdz pat 4–6%, t. i., 4–6 cm uz metru, līdz ar to atsaucoties uz visiem nozīmīgajiem ēkas elementiem – logu un durvju ailām, krāsnīm, kāpnēm (ja ēka ir vairākus stāvus augsta). Šos elementus nākas stiprināt izmantojot slīdošās konstrukcijas, kuras ietver daudzus knifus, zināmus vien amata meistariem.

Ja sienu augstums ir trīs metri, tad, liekot mājai logus vai durvis, vai arī mūrējot krāsnis, virs logiem ir jāatstāj apmēram 10 cm lielas atstarpes, virs durvīm – apmēram 18 cm. Šīs atstarpes tiek slēptas aiz dekoratīvu līstīšu konstrukcijas. Ar mājas sēšanos jārēķinās, ja ēkas iekšpusē paredzēta apdare – ģipškartons vai flīzes. Ja to neņem vērā, apdare var salūzt.

www.building.lv