Granātkoks (Punica granatum)

Parastais granātābols (punica granatum) ir vējmietņu  dzimtas koks, ar dzeloņainiem  zariem, gaišzaļām, cietām lapām, krāšņiem, spilgti sarkaniem ziediem. Granātābolu koks var augt vairākus simtus gadu, līdz pat pieciem metriem garumā un trīs metriem platumā. Tā auglis ir neīstā oga, lielumā, kas sadalīts vairākās daivās ar daudzām sēklām, kuru ārējā kārta ir stiklaini dzidra, sulīga, ar skābenu garšu. No viena granātābolu koka var ievākt 50 – 60 kg augļu. To vēsturiskā dzimtene ir Afganistāna, Pakistāna, Irāna un Indijas ziemeļi. Mūsdienās granātāboli aug visā Vidusjūras piekrastē, kā arī Tuvajos Austrumos, Dienvidāzijā, Austrālijā, Dienvidamerikā, Āfrikā. Lielākie audzētāji ir Afganistāna, Armēnija, Indija, Pakistāna.