Gogoļa iela, Rīga
Gogoļa iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētas administratīvajā rajonā, Centra un Maskavas forštates apkaimēs. Gogoļa iela sākas Stacijas laukumā, savienojumā ar 13. janvāra un Marijas ielu un beidzas krustojumā ar Firsa Sadovņikova ielu. Ielas kopējais garums ir 1045 metri un tā sastāv no 2—4 braukšanas joslām.
Vēsture
Tagadējā Gogoļa iela ietver kādreizējo Lāču ielu un Stacijas ielu. Lāču iela atradās tagadējās Gogoļa ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Dzirnavu ielai, bet Stacijas iela savienoja 19. gadsimta 60. gados izveidoto Stacijas laukumu ar Lāču ielu. 1885. gadā Stacijas ielai klāt pievienoja Lāču ielu. Savukārt 1902. gadā, sakarā ar krievu rakstnieka N. Gogoļa nāves 50. gadadienu, ielu pārdēvēja par Gogoļa ielu. 20. gadsimta 30. gados iela tika pagarināta no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai. Nosaukums vācu okupācijas laikā Kirchholmerstraße.
Ielas raksturojums
Gogoļa iela aizsākās Centra apkaimes dienvidu daļā, Stacijas laukumā, savienojumā ar 13. janvāra un Marijas ielu, iepretīm Raiņa bulvārim un virzās dienvidu virzienā. Iela caur tuneli, ieejot Maskavas forštates apkaimē, šķērso dzelzceļa uzbērumu un virzoties garām Rīgas Centrāltirgum nogriežās dienvidaustrumu virzienā. Krustojas ar Gaiziņa ielu, kurai iepretīm atrodas Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, un Turgeņeva ielu. Posmā starp Turgeņeva un Puškina ielām tā virzās garām Zinātņu akadēmijas augstceltnei. Aiz Puškina ielas krustojuma tā krustojas ar Jēzusbaznīcas un Dzirnavu ielām, nogriežas austrumu virzienā un tālāk iet kā četru joslu iela ar atdalītām brauktuvēm. Krustojas ar Strūgu ielu un Lāčplēša ielu un beidzas krustojumā ar Firsa Sadovņikova ielu.
Gogoļa iela ir savienota ar šādām ielām:
- 13. janvāra iela
- Marijas iela
- Gaiziņa iela ("T" veida krustojums)
- Turgeņeva iela
- Puškina iela
- Jēzusbaznīcas iela
- Dzirnavu iela
- Strūgu iela ("T" veida krustojums)
- Lāčplēša iela
- Firsa Sadovņikova iela
Interesanti objekti
- Gogoļa ielā 3 atrodas Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, kā arī VAS "Latvijas dzelzceļš" administrācija. Ēka celta 1925. gadā. Interesanti, ka ēkā līdz 1940. gadam darbojās arī Latvijas Mākslas akadēmija.
- Gogoļa ielā 9 atrodas Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīca (ēkā atrodas arī Nikolaja brīnumdarītāja baznīca). Baznīca celta laikā no 1814. līdz 1818. gadam pēc Teodora Gotfrīda Šulca projekta.
- Gogoļa ielā 7a atrodas Latgales priekšpilsētas policijas pārvalde. Padomju okupācijas laikā ēkā atradās Rīgas pilsētas Maskavas rajona milicijas daļa.
Gogoļa iela tika izveidota laikā pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas 1860. gadā, kad, līdz šim neapbūvētajā pilsētas daļā, sāka veidot ielas. No Stacijas laukuma līdz toreizējai Lāču ielai tika izbūvēta Stacijas jeb Bānūža iela. 1885. gadā iela tika pagarināta pievienojot tai Lāča ielu. 1902. gadā tika pārsaukta par godu krievu rakstniekam N. Gogolim par Gogoļa ielu. 20.gs. 30. gadu beigās iela tika pagarināta līdz Lāčplēša ielai. 1942. - 1944. gadā iela tika saukta par Salaspils ielu. 1944. gadā tā atguva savu nosaukumu Gogoļa iela. Ielas garums ir 960 metri.
www.citariga.lv
No Stacijas laukuma līdz Lāčplēša ielai, zem dzelzceļa iet caur viaduktu. Garums 960 m. Pēc Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanas 1857-63 neapbūvētajā zonā (esplanādē) starp pilsētu un priekšpilsētu sākās apbūve un ielu ierīkošana. 1860 no Stacijas laukuma līdz toreizējai Lāču ielai izveidoja Stacijas ielu. 1885 Stacijas ielai pievienoja Lāču ielu, kas bija Stacijas ielas turpinājums līdz Dzirnavu ielai. 1902 nosaukta krievu rakstnieka N.Gogoļa vārdā. 30. gadu bija pagarināta līdz Lāčplēša ielai.
Republikas nozīmes vēstures piemineklis ir ēka 3, bij. Latvijas Mākslas akadēmija, kurā strādāja un mācījās ievērojami mākslas darbinieki; 1922-40 šeit strādāja gleznotājs V.Purvītis. Tagad šajā namā atrodas Baltijas dzelzceļa pārvalde. 9 atrodas Marijas pasludināšanas baznīca (1818). (© enc.*Rīga*1988)