Gobdziņu klintis

Gobdziņu klintis ir vienas no ainaviskākajām klintīm Kurzemē, ap 400 m garas un ar 26 m garo Gobdziņu alu, kas ir otra garākā Kurzemē. Te atsedzas augšdevona Šķērveļa svītas Gobdziņu un Nīkrāces ridu nogulumi – smilšakmeņi un dolomītiski smilšakmeņi.

Gobdziņu klintis atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā, Ventas labajā krastā pie Gobdziņu mājām, 0,5 km lejpus Ātrajamkalnam un 0,2 km augšpus kempingam “Varkaļi”, no kura labi saskatāmas un kura stāvvietā par simbolisku samaksu var novietot transportlīdzekļus. Gobdziņu klinšu meklējumos nav ieteicams doties personām, kuras slikti orientējas apvidū – norādes un informatīvās zīmes nav izvietotas! Aicinām izturēties saudzīgi pret dabu!
www.skrunda.lv

Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Ventas senlejas nogāzē, upes labajā pamatkrastā.
Dabas pieminekli veido augšējā devona Famenas stāva Šķerveļa svītas Gobdziņu ridas smilšakmeņu un Nīkrāces ridas dolomītu atsegums Ventas labajā krastā pie Gobdziņu mājām.

Gobdziņu klintis ir gandrīz nepārtraukta, ap 400 m gara Šķerveļa svītas  cementēta smilšakmens un dolomītu atsegumu siena. Atsegumu augstums mainās no apmēram 3 m līdz 9 m, kopējais sienas augstums sasniedz apmēram 16 m virs Ventas līmeņa, bet kraujas krotes maksimālais augstums sasniedz apmēram 20 m.

Apmēram 120 m uz dienvidrietumiem no atsegumu joslas lejasgala atrodas Gobdziņu ala, kuras garums ir līdz 26 m. Alas platums pie ieejas ir 3,6 m un augstums – 1,1 m. Alā atrodas avots un no tās iztek neliels strauts ar debitu līdz 1 l/sek. Ala izveidojusies vāji cementētā smilšakmenī virs vidēji stipri ar dolomītu cementēta smilšakmens. Kraujas pakājē, aptuveni 70 m augšpus alas atrodas nobrukuši vidēji cieti cementēto smilšakmeņu akmeņu blāķi ar kopējo apjomu apmēram 3 kubikmetri.

Atseguma apakšējā daļā vairāk kā 10 m biezumā atsedzas Gobdziņu ridas smalkgraudains, slīpslāņots, plankumaini ar dolomītu cementēts smilšakmens, vietām ar krama cementu. Sākot ar atseguma vidusdaļu un virzienā uz dienvidrietumiem, virs smilšakmeņiem ieguļ Nīkrāces ridas ciets, neregulāri slāņots kavernozs dolomīts.

Gobdziņu ridas smilšainie nogulumi ir uzkrājušies ūdens straumēs, par ko liecina granulometriskais sastāvs un slīpslāņojuma tekstūras. Pazīmes, kas norāda uz smilšakmeņu subaerālo atsegšanos un karsta procesiem sedimentācijas pārtraukumu laikā ir nelīdzens kontakts starp atsevišķiem slāņiem, nevienmērīgi izplatīts dolomīta cements, kā arī atsevišķos slāņos sastopamās slāņojuma virzienā orientētas dolomīta garoziņas. Nīkrāces ridu veidojošie zilgani pelēcīgie un brūnganie neregulāri slāņotie dolomīti, kuriem bieži ir šūnveida tekstūra, domājams, veidojušies kā dolokrēti tuksnešu apstākļos pēc devona baseina atkāpšanās.    

Dabas pieminekļa īpašā vērtība ir augšējā devona Famenas stāva Šķerveļa svītas Gobdziņu ridas atsegums, kas ir dabīgās klintīs maz pārstāvēta devona stratigrāfiskā vienība. Gobdziņu klintis, domājams, ir lielākais Gobdziņu ridas dabiskais atsegums Latvijā. Atsegumā atrodas otra garākā ala Kurzemē. Smilšakmeņos sastopamās subaerālās atsegšanās pazīmes.

Kraujai piemīt izcila ainaviska vērtība. No klintīm paveras skaists skats uz Ventu un tās ieleju ar Ātrākalna atsegumu. Krauju no upes atdala samērā šaura, ar lakstaugiem, bet vietām ar nelieliem kokiem un krūmiem aizaugusi paliene, taču klints ir labi saskatāma no upes un krasta. Smilšakmeņu un dolomītu klints izceļas uz Ventas un augu valsts fona, būtiski bagātinot ielejas ainavu.

Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310).
Būtiska ir atseguma kā tūrisma objekta vērtība. Iepretim atsegumam Ventā ir straujtece un par nelielas krāces.
Teritorijas stāvoklis ir no viduvēja līdz labam. Atsegumam ir tendence aizaugt, jo tā pakājē augošie zālaugi un krūmi netiek izpļauti vai izcirsti. Citu nozīmīgu bojājumu nav.

Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģiskiem (sedimentoloģiskiem, paleontoloģiskiem) pētījumiem, gan kā tipisku Šķerveļa svītas un tās Gobdziņu ridas ģeoloģisko griezumu (nozīme devona stratigrāfijā), gan arī mūsdienu augu sugu un biotopu pētījumiem, un ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu.
www.daba.gov.lv