Gladiolas (Gladiolus)

Gladiolas (Gladiolus) ir skalbju dzimtas (Iridaceae) augi. Pēc uzbūves augu iedala divās daļās: pazemes daļu veido bumbuļsīpols, bet vasu — auga daļa ar pamatnes pārveidni — aizvietotājbumbuļsīpols, saknes un vairsīpoliņi.

Virszemes daļa aplapots stumbrs, ziednesis, ziedkopa — vārpa ar ziediem. Stumbrs ir bezzarains, vertikāls, lapas zobenveida, lancetiskas vai lineāras, divpusēji aptver stumbru. Ziedi piltuvveida, augšējā daļā paplašināti, divdzimumu, sakārtoti ziedkopā — vārpā.

Gladiolām attīstās bumbuļsīpoli, ieapaļas formas, ietverti zvīņlapās, viengadīgi. Pēc iestādīšanas bumbuļsīpolam attīstās saknes un asni — vasa. Vasas pamatnes pārveidnes rezultātā veidojas vilcējsaknes un vairsīpoliņi. Vairsīpoliņu skaits ir atkarīgs no iestādītā bumbuļsīpoliņa vecuma stadijas, stādīšanas dziļuma, agrotehnikas un šķirnes īpatnībām.

Gladiolu ģintī ietilpst aptuveni 260 sugas. Aptuveni 250 no šī sugām dabiskais izplatības areāls ir Subsahāras Āfrika, galvenokārt Dienvidu Āfrika.

Gladiolu nosaukums ir radies no latīņu vārda gladius, kas nozīmē ‘zobens’. Gladiolām ir zobenveida lapas. Tālā senatnē gladiolas zobenveida lapu dēļ uzskatīja par cīņu un uzvaru simbolu, bet bumbuļsīpoliem piedēvēja bruņu spēku, kas aizsargā karavīrus pret pretinieka ieročiem. Šo īpašību dēļ cilšu karos bieži vien karavīri ņēma sev līdz bumbuļsīpolus kā laimes amuletus.
lv.wikipedia.org